Paplašinātā meklēšana
Meklējam atstarot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (33):
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzamu) - par acīm.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
atstarot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV