Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
eholote
eholote -es, dsk. ģen. -šu, s.
eholots -a, v.
Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
PiemēriSiļķu bari ir tik biezi, ka dziļuma mērītāja eholota signāli atduras pret tiem gluži kā pret okeāna dibenu.
Avoti: 2. sējums