ei
ei izsauk.
ej izsauk.; retāk
1.Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
PiemēriViņa satrūkās no rupjās balss: «Ei, kur tad saimnieks palicis?»
- Viņa satrūkās no rupjās balss: «Ei, kur tad saimnieks palicis?»
- «Ei, vai tur ir dziļš?» man uzsauca..
2.Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
Piemēri«Vecus mēslu ratus es gribētu aizņemties, bet pat tos nevaru dabūt!» - «Ei, ei?» - «Taisnība, kalēj.»
- «Vecus mēslu ratus es gribētu aizņemties, bet pat tos nevaru dabūt!» - «Ei, ei?» - «Taisnība, kalēj.»
- «Ei, vai tad tā ir aizsardzība?!» viņš pēkšņi uzsauca.
- «Mēģini iedomāties: glīta meitene apprec neredzīgu puisi.» - «Neredzīgu!» Marga izbrīnā sarauc uzacis. «..nu ej!»
Avoti: 2. sējums