Paplašinātā meklēšana
Meklējam ei.
Atrasts vārdos (502):
- ei:1
- hei:1
- vei:1
- ehei:1
- pavei:1
- beice:1
- beigt:1
- geiša:1
- heijā:1
- heisā:1
- ieiet:1
- ieirt:1
- ieirt:2
- einuhs:1
- beicēt:1
- beigas:1
- beigts:1
- deisms:1
- deists:1
- dreifs:1
- fleita:1
- gneiss:1
- greifs:1
- greizs:1
- ieilgt:1
- ikreiz:1
- kleins:1
- kleita:1
- kneija:1
- kreiss:1
- ķeiris:1
- ādveida:1
- āķveida:1
- apreibt:1
- apveids:1
- ateisms:1
- ateists:1
- atteikt:1
- atveide:1
- atveids:1
- baseins:1
- beidzot:1
- beigums:1
- cigeika:1
- cikreiz:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- dreifēt:1
- dzeinis:1
- geizers:1
- iereibt:1
- ieteikt:1
- ieveids:1
- izbeigt:1
- izteikt:1
- izveide:1
- izveids:1
- kādreiz:1
- kapeika:1
- kreicis:1
- kreilis:1
- kreisēt:1
- ķeizars:1
- eifonija:1
- eiforija:1
- eigēnika:1
- akmeisms:1
- akmeists:1
- apļveida:1
- apmeijot:1
- apsteigt:1
- apsveikt:1
- arkveida:1
- atsteigt:1
- atveidot:1
- beidzējs:1
- beigties:1
- beisbols:1
- bezveida:1
- četrreiz:1
- dažureiz:1
- fideisms:1
- fideists:1
- gāzveida:1
- gāzveidā:1
- greiders:1
- greifers:1
- gumveida:1
- ieieties:1
- ieilgums:1
- ieirties:1
- iesteigt:1
- ieveidot:1
- izbeicēt:1
- izmeijot:1
- izsteigt:1
- izteikts:1
- izveidot:1
- kādureiz:1
- kareivis:1
- kāšveida:1
- katrreiz:1
- kokveida:1
- kokveidā:1
- kreilība:1
- kreimene:1
- kreimule:1
- kreisais:1
- kreisums:1
- kubveida:1
- kuroreiz:1
- ķēdveida:1
- ķepveida:1
- ķīļveida:1
- lapveida:1
- eifēmisms:1
- eiforbija:1
- eiforizēt:1
- eigēnisks:1
- eikalipts:1
- eiropeīdi:1
- eiropeīds:1
- eiropieši:1
- adatveida:1
- aizmeijot:1
- aizsteigt:1
- āķveidīgs:1
- aparteids:1
- apreibums:1
- astoņreiz:1
- atteikums:1
- bimšteins:1
- bļodveida:1
- bultveida:1
- bumbveida:1
- cehšteins:1
- čaulveida:1
- čūskveida:1
- dakšveida:1
- daudzreiz:1
- deistisks:1
- deiterijs:1
- dēlameita:1
- deviņreiz:1
- diegveida:1
- diskveida:1
- ēdelveiss:1
- fleitists:1
- freidisms:1
- galvveida:1
- ganumeita:1
- grēdveida:1
- gripveida:1
- grupveida:1
- grupveidā:1
- iereibums:1
- ieteicams:1
- ieteikums:1
- ieveidnis:1
- ikreizējs:1
- izdreijāt:1
- izteicējs:1
- izteiksme:1
- izteikums:1
- iztveicēt:1
- izveicība:1
- izveicīgs:1
- izveidots:1
- izveiksme:1
- jumtveida:1
- jumtveidā:1
- kāpņveida:1
- kapteinis:2
- kapteinis:1
- kārbveida:1
- kareivīgs:1
- kārpveida:1
- kastveida:1
- katlveida:1
- kaulveida:1
- kausveida:1
- kloķveida:1
- klonveida:1
- kokteilis:1
- kreilisks:1
- kreiseris:1
- krūmveida:1
- krūmveidā:1
- krūzveida:1
- ķemmveida:1
- laivveida:1
- eiropeisks:1
- apakšveids:1
- apļveidīgs:1
- apreibināt:1
- apsveikums:1
- arkveidīgs:1
- ateistisks:1
- atmeimurot:1
- atteikties:1
- audžumeita:1
- avansveida:1
- avansveidā:1
- beidzamais:1
- bezveidība:1
- bezveidīgs:1
- brāļameita:1
- cigārveida:1
- citreizējs:1
- čemurveida:1
- čemurveidā:1
- dažreizējs:1
- desmitreiz:1
- divkapeika:1
- divreizējs:1
- ēdienreize:1
- eļļveidīgs:1
- farmaceits:1
- gāzveidīgs:1
- graudveida:1
- greipfrūts:1
- grīšļveida:1
- gumveidīgs:1
- heiristika:1
- ieildzināt:1
- ieintriģēt:1
- ielasmeita:1
- iemeimurot:1
- iereibties:1
- ieteikties:1
- izbeigties:1
- izmeimurot:1
- izreizināt:1
- izteiciens:1
- izteikties:1
- izveikties:1
- jefreitors:1
- kādreizējs:1
- kamolveida:1
- kanonveida:1
- karaļmeita:1
- kareivisks:1
- kāšveidīgs:1
- knābjveida:1
- kokveidīgs:1
- komatveida:1
- komētveida:1
- konteiners:1
- konusveida:1
- konveijers:1
- kopizveids:1
- kreklveida:1
- kreļļveida:1
- kronšteins:1
- krustmeita:1
- krustveida:1
- krustveidā:1
- kubveidīgs:1
- kulisveida:1
- kupolveida:1
- kupolveidā:1
- ķēdveidīgs:1
- ķeizariene:1
- ķeizarisks:1
- ķeizariste:1
- ķekarveida:1
- ķēniņmeita:1
- ķepveidīgs:1
- ķīļveidīgs:1
- lakatveida:1
- lakstveida:1
- lāpstveida:1
- lapveidīgs:1
- lavīnveida:1
- lavīnveidā:1
- adatveidīgs:1
- aizmeimurot:1
- apsveicināt:1
- apsveikties:1
- asarveidīgs:1
- atsteigties:1
- atsveicināt:1
- atveidojums:1
- atveidoties:1
- bišveidīgie:1
- bļodveidīgs:1
- bultveidīgs:1
- bumbuļveida:1
- bumbveidīgs:1
- būvmeistars:1
- cauruļveida:1
- cilvēkveida:1
- četrreizējs:1
- čiekurveida:1
- čūskveidīgs:1
- dakšveidīgs:1
- daudzveidot:1
- diegveidīgs:1
- diskveidīgs:1
- dižkareivis:1
- dižmeistars:1
- galviņveida:1
- galvveidīgs:1
- grēdveidīgs:1
- greiderists:1
- gripveidīgs:1
- grupveidīgs:1
- heiristisks:1
- ieinteresēt:1
- iereibušais:1
- iesteigties:1
- ieveidojums:1
- ieveidoties:1
- izmeistarot:1
- izsteigties:1
- izteiksmība:1
- izteiksmīgs:1
- izveicīgums:1
- izveidojums:1
- izveidoties:1
- jumtveidīgs:1
- kampaņveida:1
- kanjonveida:1
- kāpienveida:1
- kāpņveidīgs:1
- kapsulveida:1
- kapteiņzivs:1
- kārbveidīgs:1
- kareivīgums:1
- karpveidīgs:1
- kārpveidīgs:1
- kaskādveida:1
- kastveidīgs:1
- katlveidīgs:1
- katrreizējs:1
- kaulveidīgs:1
- kausveidīgs:1
- kloķveidīgs:1
- klonveidīgs:1
- kolonnveida:1
- kormeistars:1
- kotedžveida:1
- krājbaseins:1
- krampjveida:1
- krāterveida:1
- krējumveida:1
- krūmveidīgs:1
- krūzveidīgs:1
- ķemmveidīgs:1
- ķirzakveida:1
- laiviņveida:1
- laivveidīgs:1
- lancetveida:1
- lēcienveida:1
- aizsteigties:1
- akmeņveidīgs:1
- antineitrons:1
- aprakstveida:1
- atstreipuļot:1
- bezveidīgums:1
- bumbierveida:1
- cigārveidīgs:1
- cilindrveida:1
- čemurveidīgs:1
- daudzreizējs:1
- daudzveidība:1
- daudzveidīgs:1
- deviņreizējs:1
- dežūrveikals:1
- dienestmeita:1
- dzeņveidīgie:1
- ēdienveikals:1
- gliemežveida:1
- graudveidīgs:1
- gredzenveida:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- grīšļveidīgs:1
- ieinteresēts:1
- iestreipuļot:1
- izstreipuļot:1
- iztveicēties:1
- jaunkareivis:1
- kaijveidīgie:1
- kaleidoskops:1
- kamolveidīgs:1
- kanonveidīgs:1
- kareiviskums:1
- karuseļveida:1
- knābjveidīgs:1
- komatveidīgs:1
- komētveidīgs:1
- koncertveida:1
- kontaktveida:1
- konusveidīgs:1
- kostīmkleita:1
- kreklveidīgs:1
- kreļļveidīgs:1
- krustveidīgs:1
- kulisveidīgs:1
- kupolveidīgs:1
- kvadrātveida:1
- ķeizarkronis:1
- ķeizarvalsts:1
- ķekarveidīgs:1
- lakatiņveida:1
- lakatveidīgs:1
- lakstveidīgs:1
- lāpstiņveida:1
- lāpstveidīgs:1
- lavīnveidīgs:1
- aizstreipuļot:1
- apreibināties:1
- baletmeistars:1
- baložveidīgie:1
- bumbuļveidīgs:1
- cauruļveidīgs:1
- cilvēkveidīgs:1
- četrstūrveida:1
- čiekurveidīgs:1
- desmitkapeika:1
- desmitreizējs:1
- dūkurveidīgie:1
- farmaceitisks:1
- galviņveidīgs:1
- grāmatveikals:1
- griežveidīgie:1
- indoeiropiešu:1
- izteiksmīgums:1
- jaunveidojums:1
- kalējmeistars:1
- kampaņveidīgs:1
- kanjonveidīgs:1
- kapelmeistars:1
- kāpienveidīgs:1
- kapsulveidīgs:1
- kaskādveidīgs:1
- kleistogāmija:1
- kolonnveidīgs:1
- komercveikals:1
- kompleksveida:1
- kompleksveidā:1
- konteinerizēt:1
- konveijerizēt:1
- kotedžveidīgs:1
- krampjveidīgs:1
- krāterveidīgs:1
- kreiserātrums:1
- krējumveidīgs:1
- ķirzakveidīgs:1
- laiviņveidīgs:1
- lancetveidīgs:1
- lēcienveidīgs:1
- aprakstveidīgs:1
- apsveicināties:1
- atsveicināties:1
- birģermeistars:1
- bumbierveidīgs:1
- cilindrveidīgs:1
- daudzstūrveida:1
- daudzveidīgums:1
- daudzveidoties:1
- dzegužveidīgie:1
- dzērvjveidīgie:1
- fizioterapeits:1
- gārgaļveidīgie:1
- gliemežveidīgs:1
- gredzenveidīgs:1
- ģenerālstreiks:1
- ieinteresētība:1
- ieinteresēties:1
- karuseļveidīgs:1
- koncertveidīgs:1
- kontaktveidīgs:1
- konteinerkuģis:1
- kvadrātveidīgs:1
- ķīmijterapeits:1
- ķimioterapeits:1
- lakatiņveidīgs:1
- lāpstiņveidīgs:1
- četrstūrveidīgs:1
- kaleidoskopisks:1
- kampaņveidīgums:1
- komandkapteinis:1
- kompleksveidīgs:1
- koncertmeistars:1
- ķeizargrieziens:1
- lēcienveidīgums:1
- daudzstūrveidīgs:1
- divdesmitkapeika:1
- galdniekmeistars:1
- ģenerālleitnants:1
- kapteiņleitnants:1
- konteinerizācija:1
- konveijerizācija:1
- konveijerkrāvējs:1
- kurpniekmeistars:1
- fizioterapeitisks:1
- kaleidoskopiskums:1
- ķīmijterapeitisks:1
- ķimioterapeitisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- griezt (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
- (Sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- Griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- Vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (Iz)veidot loku, apli, spirāli.
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- Pa(dot) dievpalīgu (Pa)teikt «dievs palīdz!».
- Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
- Kalnus (ap)gāzt (Pa)veikt ļoti lielus darbus.
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
- (Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- (Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- (No)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- Izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- adatveidīgs Adatveida.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- adījums Adīšanas veids.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
- Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
- Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
- Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
- Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- Aiznest labas dienas Aiznest sveicienus.
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizsteigt Aizsteigties (1).
- aizsteigt Aizsteigties (2).
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- aizģeņģerēt Aizstreipuļot.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
- apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
- akmeists Akmeisma pārstāvis.
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, kaijeis.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- nonakords Akords, ko veido četras tercas.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
- Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
- āķveidīgs Āķveida.
- upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
- noalvot Alvot un pabeigt alvot.
- pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
- jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
- izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
- Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
- antikvariāts Antīku lietu veikals.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- apakša Apakšējā daļā. Pašās beigās.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- kamols Apaļš (audu) veidojums.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
- aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
- Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
- apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
- Dabūt zem jumta Apjumt. Beigt būvdarbus.
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
- kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
- šķērss Aplams, nepareizs.
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu). Pabeigt lāpīšanu.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- spanga Apļveida metāla rotājums.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- apļveidīgs Apļveida.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- Ārējais apmetums Apmetums mājas ārpusei.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
- Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- aprakstveidīgs Aprakstveida.
- apreibināties Apreibināt (1) sevi.
- apreibināties Apreibināt (2) sevi.
- Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
- Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- sareibums Apreibums, arī iereibums.
- darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids.
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- fasāde Aprise (celtnei).
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi. Apreibināties.
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi. Apreibināties.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
- Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
- pietura Apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- apdarīt Apstrādāt, izveidot.
- pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
- sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
- apsveikties Apsveikt citam citu.
- atcerēties Apsveikt, arī apdāvināt.
- gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
- adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
- pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- korpuss Apveids (celtnei).
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
- ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- aprise Apveids, kontūra.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā.
- Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- Stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- uzgriezt Ar apļveida kustību izveidot (ko).
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (attēlu, ornamentu) kādā virsmā. Gravēt.
- griezt Ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā.
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
- sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
- atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
- četrrindu Ar četrām rindām. Tāds, kas veido četras rindas.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
- daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
- divrindu Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
- viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- šņāpt Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
- uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- aizsardzība Ar likumu noteikts nodrošinājums.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
- stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
- nomocīt Ar mokām pabeigt (ko).
- musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- labprāt Ar patiku. Arī neiebilstot.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
- (Iz)dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- Pārdabūt pār (arī pāri) lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- Dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
- spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
- izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
- Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
- aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
- aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
- Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
- Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
- Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
- saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
- nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
- spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
- saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
- Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
- trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
- vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
- rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
- protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- Iesildīt galvu Arī apreibināties.
- Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
- kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- arkveidīgs Arkveida.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
- iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu). Izdzīt [1] (7).
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
- Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3).
- noart Art (ko) un pabeigt art.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
- vagot Art, veidojot vagas (1).
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
- Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
- knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
- noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
- trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
- dzelonis Ass augu epidermas veidojums.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
- rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
- astoņkārtīgs Astoņas reizes.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņkārt Astoņreiz.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu).
- atrunāt Atbildēt, atteikt.
- Izturēt pārbaudi Atbilst noteiktām normām, prasībām.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- Pa prātam Atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
- plānveidā Atbilstoši plānam. Plānveidīgi.
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
- nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- Noņemt paraugu Atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
- tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
- dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
- tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- atputēt Atdalīties putekļu veidā.
- noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- ateists Ateisma piekritējs.
- bezdievība Ateisms.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
- akots Atjautība, veiklība, prasme.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- No jauna, arī par jaunu Atkal, vēlreiz.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- (Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- (Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- ievīlēt Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
- Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
- augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
- birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
- Klumburu klumburiem Ātrā, neveiklā gaitā.
- Kluburu kluburiem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
- Klunkuru klunkuriem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
- traukt Ātri runāt, teikt (ko).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- drāzties Ātri, steigā skriet.
- drāzt Ātri, steigā skriet. Drāzties.
- nesties Ātri, steigā skriet. Drāzties.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- Pazust kokos Ātri, veikli nozust.
- Pazust kokos vlenk Ātri, veikli nozust.
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- padiegt Ātri, veikli paskriet.
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- diegt Ātri, veikli skriet.
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
- naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
- knašs Ātrs, straujš. Arī veikls.
- apsviedīgs Ātrs, veikls.
- mudīgs Ātrs. Arī veikls.
- temps Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
- notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos). Attēlot (1).
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- Relatīvais mods Atstāstījuma izteiksme.
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- atsteigt Atsteigties.
- Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- ardievoties Atsveicināties.
- Pateikt sveiki Atsveicināties.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- izmanīgs Attapīgs, veikls.
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- (Pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
- Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
- Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
- Nolikt amatu Atteikties no ieņemamā amata.
- demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
- Atmest domu Atteikties no kāda nodoma.
- Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
- Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
- Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
- Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids.
- Kuro reizi Attiecīgajā reizē.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu).
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- pieeja Attieksme, veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, veidošanās, augšana.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- veidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
- attēls Atveidojums zīmējumā, gleznā, skulptūrā u. tml. Zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- dejot Atveidot (baleta tēlu).
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
- gleznot Atveidot (ko) glezniecības darbā.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
- reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
- Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
- pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- Gludie muskuļaudi Audi, kas veido gludos muskuļus.
- Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
- batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- audžumeita Audžubērns - meitene.
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
- riest Augot veidot (augu daļas).
- riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virsvara Augstākā, noteicošā vara.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
- Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
- pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
- bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
- vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
- zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
- klimakss Augu segas maiņas beigu stadija.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
- pāraust Aust vēlreiz, no jauna.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
- monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- ieaust Aužot ieveidot (kur).
- oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- ravēt Badā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
- gausināt Bagātināt. Dot svētību, veiksmi.
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
- pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
- spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
- balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
- vēlēt Balsojot veidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- nobalsot Balsot un pabeigt balsot.
- pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei).
- Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
- Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
- Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
- Vasarsvētku draudze Baptisma paveids.
- Dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt. Izteikt bargu kritiku.
- Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
- baronese Barona sieva vai meita.
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izbārt Bārt un pabeigt bārt.
- izbārties Bārties un pabeigt bārties.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- nosēdbaseins Baseins, tvertne, tilpe nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pēdīgais Beidzot (2).
- reiz Beidzot. Arī tagad.
- Reiz (biežāk reizi) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
- Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
- Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
- Reizi (retāk reiz) par visām reizēm Beidzot. Galīgi.
- Beigu gals Beigas.
- pēcgalā Beigās. Beidzot.
- No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Palikt mierā Beigt darboties.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- kūpēt Beigt pastāvēt.
- putēt Beigt pastāvēt.
- Palikt mierā Beigt runāt.
- Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
- Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
- Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
- Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust.
- Ņemt galu Beigties.
- Iet uz beigām Beigties.
- Ņemt galu Beigties.
- Iet uz beigām Beigties.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
- Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- Rieta (arī vakara) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
- saberzt Beržot pārveidot par ko.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- Bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
- izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
- Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
- Kur acis rāda Bez noteikta virziena, mērķa. Vienalga, kurp.
- Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- Baltie asinsķermenīši Bezkrāsainās asiņu šūnas. Leikocīti.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
- bezveidīgums Bezveidība.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- bezveida Bezveidīgs.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
- bīts Bigbīta paveids.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- nobiržot Biržot un pabeigt biržot.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
- Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uznākts debess fona.
- rītablāzma Blāzma, kas rodas, saulei lecot.
- vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
- noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- blīva Blīvs kopums, veidojums.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
- bļodveidīgs Bļodveida.
- bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
- tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
- brāļameita Brāļa meita.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- laiklaikiem Brīžiem, reizēm. Laikiem.
- dažbrīd Brīžiem. Dažreiz.
- nobronzēt Bronzēt un pabeigt bronzēt.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
- nobruģēt Bruģēt un pabeigt bruģēt.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
- bultveidīgs Bultveida.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
- bumbierveidīgs Bumbierveida.
- bumbuļveidīgs Bumbuļveida.
- bumbveidīgs Bumbveida.
- nobungot Bungot un pabeigt bungot.
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
- Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
- Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
- psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt (retāk nākt) varenā (arī labā, biežāk krietnā) dūšā Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- Būt zem tvaika, arī būt tvaikā Būt alkohola reibumā.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- noslēgt Būt beigās, būt pēdējam, būt nobeigumā.
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
- mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
- mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds Būt grūtniecei.
- Būt jautrā dūšā (arī prātā) Būt iereibušam.
- (Būt) jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
- Būt jautrā prātā (arī dūšā) Būt iereibušam.
- Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
- segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- degt Būt ļoti steidzamam.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
- sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
- Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- Būt pa degunam Būt pa prātam, atbilst gaumei.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
- simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
- ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
- novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
- izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
- atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- (Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
- pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
- pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
- radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
- nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
- apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
- apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
- Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
- Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
- attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
- Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
- Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
- Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
- Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
- Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- svilt Būt steidzamam.
- Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
- veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- tvanot Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
- tvanēt Būt tveicīgam. Tvanot (3).
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- nākties Būt, veikties (grūti, viegli).
- stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
- zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
- būvmeistars Būvdarbu meistars.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
- kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
- sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
- veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai.
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
- cauruļpālis Cauruļļveida pālis.
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
- sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
- dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
- vads Cauruļveida orgāns.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns.
- asinsvadi Cauruļveida vadi organismā, pa kuriem rit asinis.
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- cauruļveidīgs Cauruļveida.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu.
- avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
- stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
- O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
- noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot.
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
- nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt.
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt.
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
- rostbifs Cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml.).
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
- uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- (Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
- Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
- puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
- Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
- akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
- cietums Ciets veidojums (organismā).
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
- dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
- cigārveidīgs Cigārveida.
- ik Cik - tik. Katru reizi, kad.
- Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
- Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- rullis Cilindriskas formas veidojums.
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
- prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- apaļš Cilindrveida.
- cilindrveidīgs Cilindrveida.
- boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
- celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
- pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
- darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- Cilvēka mērogs Cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
- saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
- kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
- Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
- bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
- reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
- rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
- Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- bezdievis Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
- rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
- neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
- reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
- mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
- Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
- utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
- aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
- kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
- mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
- dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
- Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
- Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
- Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
- Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
- politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
- racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
- sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
- sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu. Sabotieris.
- ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
- makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
- prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
- asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana. Asinsizliešana.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- gorilla Cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Āfrikā).
- antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
- cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
- paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
- kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
- starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- citādi Citādā veidā, ne tā.
- Kā citādi, arī citādi kā Citādā veidā, ne tā.
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot. Paslepus.
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
- citkārtējs Citreizējs.
- otrreiz Citu reizi.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
- ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
- iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
- čemurveidīgs Čemurveida.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
- četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
- četrkāršs Četras reizes lielāks. Četrkārtīgs (1).
- četrreiz Četras reizes.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- četrkārt Četrreiz.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
- četrstūrveidīgs Četrstūrveida (1). Četrstūrains (1).
- četrstūrveidīgs Četrstūrveida (2). Četrstūrains (2).
- karē Četrstūrveida grupa.
- šķautnis Četrsturveida zāģmateriāls.
- horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
- čiekurveidīgs Čiekurveida.
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt.
- nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
- iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
- žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- čūskveidīgs Čūskveida.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- dakšveidīgs Dakšveida.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2] (1).
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- pusizteikts Daļēji izteikts.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- puspateikts Daļēji pateikts.
- pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts. Tāds, kura izbūve nav pabeigta.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
- Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
- ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- Podnieka virpa (arī ripa) Darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
- ieeja Darbība --> ieiet (1). Ieiešana.
- pieeja Darbība --> pieiet (1).
- teikšana Darbība --> teikt.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
- sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
- pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
- pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
- izveide Darbība, process --> izveidot (1).
- konteinerizācija Darbība, process --> konteinerizēt.
- konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
- neitralizācija Darbība, process --> neitralizēt (3).
- perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
- lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
- pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
- modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
- pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
- palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
- nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
- Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
- Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
- darītājs Darbības veicējs.
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem).
- beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
- manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
- Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
- izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
- pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
- Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
- naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
- Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
- Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- Kvalificēts darbs Darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
- brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
- Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
- Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
- mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
- madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
- noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
- pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
- Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- plāt Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
- stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
- piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
- izteicējs Darītājs --> izteikt.
- noteicējs Darītājs --> noteikt.
- reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
- teicējs Darītājs --> teikt.
- veidotājs Darītājs --> veidot.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- nodarvot Darvot un pabeigt darvot.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
- Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
- Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
- Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža Daudz un veikli melot.
- daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
- Tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstoškārt Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- daudzreiz Daudzas reizes. Arī bieži.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
- naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
- mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
- ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
- lilija Daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem.
- kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
- pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
- pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
- gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
- taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
- Cik reiz (biežāk reižu) Daudzreiz, bieži.
- Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
- Cik reižu (retāk reiz) Daudzreiz, bieži.
- cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
- daudzkārt Daudzreiz.
- Ne vienreiz vien Daudzreiz.
- Ne vienreiz vien Daudzreiz.
- daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
- Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksme.
- daudzveidīgums Daudzveidība (1).
- daudzveidīgums Daudzveidība (2).
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā).
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
- daudzkrāsains Daudzveidīgs.
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
- Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
- Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
- Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
- Darba sabiedriskā dalīšana Dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai).
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- palaikam Dažreiz, reizumis.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- dažkārt Dažreiz.
- dažureiz Dažreiz.
- Reizi pa reizei Dažreiz. Brīžiem. Reizēm.
- daždien Dažreiz. Dažu dienu.
- Pa reizei (retāk reizēm) Dažreiz. Reizēm.
- kādreiz Dažreiz. Šad tad. Kādu reizi.
- reizēm Dažreiz. Šad un tad.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- auglis Dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- globuss Debess ķermeņa lodveida modelis.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- Elastīgā deformācija Deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
- Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
- Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- deists Deisma piekritējs.
- bostons Deja (lēnā valša paveids).
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
- šeikot Dejot šeiku.
- nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju). Nodejot.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
- akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
- aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- dēlameita Dēla meita.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni. Mazbērni.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- meitiņa Dem. --> meita.
- nodemonstrēt Demonstrēt un pabeigt demonstrēt.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
- desmitreiz Desmit reizes.
- desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
- desmitkāršs Desmit reižu lielāks. Desmitkārtīgs (1).
- desmitkārt Desmitreiz.
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
- iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- kontrolligzda Dēšanai izveidots daļēji slēgts sprosts, lai pārbaudītu putna dējību.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
- šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- deviņkārt Deviņreiz.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt.
- Dežurējošais veikals Dežūrveikals.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
- Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
- Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
- kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei). Biezums (piemēram, metāla plāksnei).
- kalibrs Diametrs (šāviņam, lodei).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- diaprojektors Diaskopa paveids.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
- audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- diegveidīgs Diegveida.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
- ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
- rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
- Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- nodiktēt Diktēt un pabeigt diktēt.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
- nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
- rājiens Disciplinārsoda veids.
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
- diskveidīgs Diskveida.
- radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
- brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos).
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divkāršs Divas reizes lielāks. Divkārtīgs (1).
- divreiz Divas reizes.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- beidzot Divd. --> beigt.
- beigts Divd. --> beigt.
- izteikts Divd. --> izteikt.
- izveidots Divd. --> izveidot.
- noteikts Divd. --> noteikt.
- pabeigts Divd. --> pabeigt.
- pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
- pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
- pieejams Divd. --> pieiet.
- reibinošs Divd. --> reibināt.
- reizināms Divd. --> reizināt.
- steidzams Divd. --> steigt.
- sveicināts Divd. --> sveicināt.
- teicams Divd. --> teikt.
- veidots Divd. --> veidot.
- ieteicams Divd.--> ieteikt.
- noteicošs Divd.--> noteikt.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
- divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
- kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
- mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
- zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
- divkārt Divreiz.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
- paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu).
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
- secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
- padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu).
- nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
- iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
- atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
- Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- Mest kolekti Dot (ko) kolektei.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- atbildēt Dot atbildi rakstveidā.
- maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
- ielaist Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
- avansēt Dot avansu. Izsniegt naudu avansveidā. Apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
- dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
- loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
- sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
- padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- pārdrāzt Drāzt vēlreiz, no jauna.
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- nodrīvēt Drīvēt un pabeigt drīvēt.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt.
- nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
- izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
- cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- izdunkāt Dunkāt un pabeigt dunkāt.
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
- izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
- Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus. Bārties.
- iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Versifikācija (1).
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
- nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
- piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes).
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
- respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- Liels (arī lielais) paldies! Dziļas pateicības teiciens.
- nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
- labskanīgs Dzirdei tīkams. Arī daiļskanīgs.
- klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pa beigt dzīrot.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- nāve Dzīvības izbeigšanās (augam).
- nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
- istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
- Pusdienas reize Ēdienreize dienas vidū.
- pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
- vakariņas Ēdienreize vakarā.
- Ēdiena reize Ēdienreize.
- Ēdiena reize Ēdienreize.
- reize Ēdienreize. Arī ēdināšana, barošana.
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
- Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
- launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
- palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
- vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
- maltīte Ēdiens ēdienreizei. Arī ēdiens.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
- galds Ēdienu veids.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- apiet Ejot izveidot (loku, apli).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
- mīt Ejot veidot (soli).
- Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
- Likt soļus (arī soli) Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
- iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
- Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
- protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
- Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
- izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
- Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
- elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
- terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
- standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
- radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
- nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
- tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana.
- Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt.
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks. Veikls, izdarīgs cilvēks.
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs. Veikls, izdarīgs.
- izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot.
- biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
- pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- laizīt Ēst, ņemot barību šādā veidā.
- vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
- gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- maltīte Ēšana ēdienreizē. Arī ēšana.
- Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās. Ēšanai saldajā ēdienā.
- rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei.
- šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupļapstrādi.
- pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
- šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
- Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
- Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- mare Ezerveida limāns. Arī joma.
- diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
- lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
- kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- fideists Fideisma piekritējs.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- nofilmēt Fil mēt un pabeigt filmēt.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izfiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
- nofiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- pārfinierēt Finierēt vēlreiz, no jauna.
- firstiene Firsta sieva vai meita.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
- Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- attīstīts Fiziski izveidojies, nobriedis.
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
- ietvars Forma, veids (mākslas darbam.).
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
- Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
- ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks. Arī neiejūtīgs.
- apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
- Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- noformulēt Formulēt un pabeigt formulēt.
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
- Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
- nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
- stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- rupjfrēze Frēze (kā) rupjapstrādei.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- iefrēzēt Frēzējot (1) ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot (1) izveidot.
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
- veidfrēzēšana Frēzēšana ar veidfrēzi.
- rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
- pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
- Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- organoīds Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organella.
- organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām). Organoīds.
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- spoguļatstarotājs Gaisinās reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļreflektors.
- Monohromatiska gaisma Gaisma ar noteiktu viļņu garumu.
- Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
- galviņa Gals, nobeigums.
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
- pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- pamatēdiens Galvenais ēdiens (piemēram, ēdienreizē).
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids.
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- Caurviju attīstība Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
- galviņveidīgs Galviņveida.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
- galvveidīgs Galvveida.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- skārnis Gaļas veikals.
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
- redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- ganumeita Gane (parasti pusaudze). Ganu meita.
- Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
- Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
- noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
- Ganu meitene Ganumeita.
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
- šķiedra Garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
- strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
- sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
- attīstība Garīgā veidošanās, nobriešana, izaugsme. Arī (spēju, jūtu u. tml.) izveide.
- attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā). Arī cīpsla.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
- rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
- rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
- vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšties.
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
- nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
- cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
- gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī.
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
- gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- gāzējāds Gāzveida.
- gāzveidīgs Gāzveida.
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
- sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
- Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot. Pateikt glaimus.
- vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai.
- glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
- noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt. Novāpēt.
- noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt.
- stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
- izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
- Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- izzīmēt Gleznojot izveidot.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
- vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums. Šīs klases gliemji.
- kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemežveidīgs Gliemežveida (1).
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
- izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
- pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
- Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
- tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- grāmatveikals Grāmatnīca. Grāmatu veikals.
- grāmatnīca Grāmatu veikals.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
- Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt.
- sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
- granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- graudveidīgs Graudveida.
- ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
- bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
- Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
- vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
- izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- grēdveidīgs Grēdveida.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- gredzenots Gredzenveida.
- gredzenveidīgs Gredzenveida.
- greiderists Greidera vadītājs.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
- centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
- dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
- rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
- siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
- griezums Griežot veidots attēls, ornaments (kādā virsmā).
- dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
- meimuriem Grīļīgi, streipuļojot.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- nogrimēt Grimēt un pabeigt grimēt.
- nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties.
- gripveidīgs Gripveida.
- Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
- grīšļveidīgs Grīšļveida.
- iegropēt Gropējot ieveidot (kur).
- Laimes rats Grozāma cilindiveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
- laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimes rats.
- Laimes rats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- nogruntēt Gruntēt un pabeigt gruntēt.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu. Kārtot (ko) sistēmā.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- grupa Grupveida.
- grupveidīgs Grupveida.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
- Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
- izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi).
- nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- gumveidīgs Gumveida.
- saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- struktūrforma Ģeoloģiska parādība, kas tieši veido (kā) struktūru.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
- riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- Spēku paralelograms Ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos. Šo cilšu piederīgie.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
- Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
- hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
- pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
- iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
- pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
- paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
- Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
- nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
- atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
- Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku.
- Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
- Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
- Iecelt (savu) kāju (arī kājas) Ieiet, ienākt.
- kavēties Ieilgt.
- Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- granuloma Iekaisuma procesā izveidojies saistaudu mezgls.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
- apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
- radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
- novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
- stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
- iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
- virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- Ielas meita (retāk sieviete) Ielasmeita.
- Ielas meita (retāk sieviete) Ielasmeita.
- Ielas sieviete (biežāk meita) Ielasmeita.
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
- nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
- šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- iesildīties Iereib.
- ieskurbt Iereibt
- iereibties Iereibt.
- iesilt Iereibt.
- iežilbt Iereibt.
- ieskurbums Iereibums.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
- ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
- Darba orgāns Ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju.
- kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
- rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
- Vagas dziļuma mērītājs Ierīce aršanas dziļuma noteikšanai.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- Sadales dēlis Ierīce elektriskās strāvas sadalei.
- Sadales dēlis Ierīce elektriskās strāvas sadalei.
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
- spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
- darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
- darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbmašīna.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
- rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
- ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
- svērtenis Ierīce vertikālā virziena noteikšanai.
- viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
- pelengators Ierīce, aparāts peilēšanai. Peilers.
- peilers Ierīce, aparāts peilēšanai. Pelengators.
- ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- izpildorgāns Ierīce, ar kuru veic, īsteno, vada (ko).
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
- turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
- selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
- jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
- telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
- aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.). Noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
- pretierocis Ierocis cita ieroča iznīcināšanai, neitralizēšanai.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- proponēt Ierosināt, ieteikt.
- iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
- iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- Iegulties dreifā Iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt. Daļēji nomizot.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju). Iegriezties [1].
- ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt. Ieskrubināt.
- aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- ieslaukt Iesākt slaukt. Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt. Mazliet sašķetināt.
- ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt. Daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt. Ieurbt.
- ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
- iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
- aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt. Iezāģēt.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt. Daļēji nožāvēt.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
- skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
- Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
- Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
- izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
- apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
- iesteigt Iesteigties.
- ieģeņģerēt Iestreipuļot.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
- gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
- noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
- meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- Iet soļos (arī soļiem) Iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- noiet Iet un pabeigt iet.
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
- plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
- Līst priekšā Iet, neievērojot rindas kārtību.
- pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
- palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- propaganda Ieteikšana lietošanai.
- iesacīt Ieteikt (1).
- ievēlēt Ieteikt (1).
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
- ierunāt Ieteikt (kādu).
- piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko). Pieteikties.
- ievārdot Ieteikt, iegalvot.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- leja Ieteka (upei).
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- ieveids Ieveidojams (1).
- ieveids Ieveidojums (2).
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu).
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- iekrokot Ieveidot krokas (kur).
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
- ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
- iegulties Ieveidoties (par matiem).
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs.
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem. Klāt ar punktiem.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- cilmiezis Iezis, no kura noārdīšanās procesā veidojas jauns iezis vai ieži.
- Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
- Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju.
- serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
- Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
- plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
- vienmēr Ik reizi. Katrreiz.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- izciemoties Ilgāku laiku ciemoties. Ciemoties un pabeigt ciemoties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa). Arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties. Viesoties un pabeigt viesoties.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt. Ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt. Ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt. Ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot. Ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt. Ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt. Ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt. Ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties. Ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot. Ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot. Ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot. Ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot. Ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt. Ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot. Ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt. Ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt. Dancināt un pabeigt dancināt.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādai norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam).
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- signalizēt Impulsu veidā raidīt informāciju pa nervu sistēmu.
- odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
- strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
- hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
- Ķeltu valodas Indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, skotu, velsiešu, bretoņu valoda.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- indoģermāņu Indoeiropiešu.
- Vēžu mēris Infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- painformēt Informēt (parasti īsi) un pabeigt informēt.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- pārinstrumentēt Instrumentēt (skaņdarbu) vēlreiz, no jauna.
- oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
- busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
- endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
- urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
- torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
- svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
- pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- Pielikt visus spēkus Intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- pārinventarizēt Inventarizēt vēlreiz, no jauna.
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- koverkots Īpašā veida austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
- Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
- Gaisa cilpa Īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu Ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
- avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Irt nelielu attālumu, neilgu laiku paairēt (1).
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
- noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- Spēka plecs Īsākais attālums no kā centra līdz spēka darbības taisnei.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
- noteikt Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
- nosacīt Īsi pateikt, piebilst. Noteikt (1).
- pabildināt Īsi uzrunāt. Arī īsi sveicināt.
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> džinkstēt.
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (2).
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gargt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļupstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvīkstēt.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- dežūristaba Istaba, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatralitāte (1).
- indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
- oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
- noblakšķināt Īsu bildi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- nobārties Īsu brīdi bārties un pabeigt bārties.
- nobaukšķināt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- noblākšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- noblarkšķināt Īsu brīdi blarkšķināt un pabeigt blarkšķināt.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un pabeigt blaukšķināt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- noblisināt Īsu brīdi blisināt un pabeigt blisināt.
- nobliukšķināt Īsu brīdi bliukšķināt un pabeigt bliukšķināt.
- noblūkšķināt Īsu brīdi blūkšķināt un pabeigt blūkšķināt.
- nobolīt Īsu brīdi bolīt un pabeigt bolīt.
- nobrakšķināt Īsu brīdi brakšķināt un pabeigt brakšķināt.
- nobrikšķināt Īsu brīdi brikšķināt un pabeigt brikšķināt.
- nobrīkšķināt Īsu brīdi brīkšķināt un pabeigt brīkšķināt.
- nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pabeigt būkšķināt.
- noburkšķināt Īsu brīdi burkšķināt un pabeigt burkšķināt.
- nocilāt Īsu brīdi cilāt un pabeigt cilāt.
- nočabināt Īsu brīdi čabināt un pabeigt čabināt.
- nočalot Īsu brīdi čalot un pabeigt čalot (par cilvēkiem).
- nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pabeigt čāpstināt.
- nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt.
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nočurkstināt Īsu brīdi čurkstināt un pabeigt čurkstināt.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pabeigt dimdināt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un pabeigt drebināt.
- noglāstīt Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
- noglaudīt Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt. Arī noglāstīt.
- noglaust Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
- nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pabeigt grabināt.
- nograbināties Īsu brīdi grabināties un pabeigt grabināties.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- nokaucināt Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
- noklabināt Īsu bridi klabināt un pabeigt klabināt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
- noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
- noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
- noklankšķināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
- noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
- noklaukšķināt Īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt.
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklinkšķināt Īsu brīdi klinkšķināt un pabeigt klinkšķināt.
- noklunkšķināt Īsu brīdi klunkšķināt un pabeigt klunkšķināt.
- noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt.
- noknaukšķināt Īsu brīdi knaukšķināt un pabeigt knaukšķināt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- nokrakšķināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
- nokraukšķināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pabeigt krekšķināt.
- nokrikšķināt Īsu brīdi krikšķināt un pabeigt krikšķināt.
- nokūļāt Īsu brīdi kūļāt un pabeigt kūļāt.
- nokūļāties Īsu brīdi kuļāties un pabeigt kuļāties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
- noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
- nolādēties Īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties.
- nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
- nomirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
- noņirbināt Īsu brīdi ņirbināt un pabeigt ņirbināt.
- noņirkšķināt Īsu brīdi ņirkšķināt un pabeigt ņirkšķināt.
- nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un pabeigt pakšķināt.
- noparkšķināt Īsu brīdi parkšķināt un pabeigt parkšķināt.
- nopaukšķināt Īsu brīdi paukšķināt un pabeigt paukšķināt.
- noplakšķināt Īsu brīdi plakšķināt un pabeigt plakšķināt.
- noplākšķināt Īsu brīdi plākšķināt un pabeigt plākšķināt.
- noplarkšķināt Īsu brīdi plarkšķināt un pabeigt plarkšķināt.
- noplātīt Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
- noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
- noplaukšķināt Īsu brīdi plaukšķināt un pabeigt plaukšķināt.
- noplīkšķināt Īsu brīdi plīkšķināt un pabeigt plīkšķināt.
- nopliukšķināt Īsu brīdi pliukšķināt un pabeigt pliukšķināt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un pabeigt plivināt.
- noplivināties Īsu brīdi plivināties un pabeigt plivināties.
- noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pabeigt plunkšķināt.
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- nopurināties Īsu brīdi purināties un pabeigt purināties.
- nopurkšķināt Īsu brīdi purkšķināt un pabeigt purkšķināt.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- norībināt Īsu brīdi rībināt un pabeigt rībināt.
- norūcināt Īsu brīdi rūcināt un pabeigt rūcināt.
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- noskandināt Īsu brīdi skandināt un pabeigt skandināt.
- noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
- noskraukšķināt Īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt.
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- noskurināties Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
- nosodīties Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
- nospīdināt Īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt.
- nospļaudīties Īsu brīdi spļaudīties un pabeigt spļaudīties.
- nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
- nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
- nostrinkšķināt Īsu brīdi strinkšķināt un pabeigt strinkšķināt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pabeigt šķindināt.
- nošķobīt Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
- nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
- nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
- nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- nošmiukstināt Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
- nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmakstināt.
- nošņakstināt Īsu bridi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
- nošņaukāt Īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt.
- nošņaukāties Īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties.
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
- notarkšķināt Īsu brīdi tarkšķināt un pabeigt tarkšķināt.
- notikšķināt Īsu brīdi tikšķināt un pabeigt tikšķināt.
- notinkšķināt Īsu brīdi tinkšķināt un pabeigt tinkšķināt.
- notirināt Īsu brīdi tirināt un pabeigt tirināt.
- notirināties Īsu brīdi tirināties un pabeigt tirināties.
- notirkšķināt Īsu brīdi tirkšķināt un pabeigt tirkšķināt.
- notrankšķināt Īsu brīdi trankšķināt un pabeigt trankšķināt.
- notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pabeigt trinkšķināt.
- notrīsināt Īsu brīdi trīsināt un pabeigt trīsināt.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pabeigt vēzēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
- novirināt Īsu brīdi virināt un pabeigt virināt.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
- nozvalstīt Īsu brīdi zvalstīt un pabeigt zvalstīt.
- nožļarkstināt Īsu brīdi žļarkstināt un pabeigt žļarkstināt.
- nožļerkstināt Īsu brīdi žļerkstināt un pabeigt žļerkstināt.
- nožļurkstināt Īsu brīdi žļurkstināt un pabeigt žļurkstināt.
- nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
- nožvarkstināt Īsu brīdi žvarkstināt un pabeigt žvarkstināt.
- nožvīkstināt Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot. Nomauroties (1).
- noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
- noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
- noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
- nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
- noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
- nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
- nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
- nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
- nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
- nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
- nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čerkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
- nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
- nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
- nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest. Nodvesties.
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgties.
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
- nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
- noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
- noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
- noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- nokliegties Īsu brīdi, vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
- nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
- nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
- nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
- nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
- nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
- nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
- nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
- nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
- noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
- noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
- noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
- noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
- nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
- nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
- noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
- noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
- noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
- noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
- noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
- nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
- nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi purkšķēt.
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
- norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēt.
- norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēties.
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt. Arī nosaukt (3).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
- nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
- nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
- nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
- nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
- nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
- nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļākt Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
- nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt (2).
- nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
- nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
- notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
- novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
- nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot. Nozibsnīt (1).
- nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
- nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
- nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
- nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
- nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
- nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
- nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
- nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
- nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
- nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
- dzisa Izbeigšanās.
- Pavilkt svītru Izbeigt (ko).
- Pavilkt strīpu (arī svītru) Izbeigt (ko).
- Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izbeigt (ko).
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku). Nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku). Nonāvēties.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem).
- nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
- Mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- Mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
- aprauties Izbeigties (par domu).
- aprauties Izbeigties (par dzīvi).
- dzist Izbeigties (par gaismu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu). Saulei norietot, izbeigties (par dienu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
- satumst Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
- aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
- izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
- ģenēze Izcelšanās, rašanās. Arī veidošanās.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izrasties Izcelties, izveidoties.
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā). Meistardarbs (1).
- sedimentācija Izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā. Rašanās nogulumu, veidā. Nogulsnēšanās.
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
- izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
- Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
- iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
- izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
- Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
- (No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
- (No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
- Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- nodoties Izdoties (2). Arī paveikties.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei). Cauri izdurts.
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- Pūst ziepju burbuļus Izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
- aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
- Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- bažīties Izjust bažas. Izteikt bažas.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
- iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
- pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- pārlabot Izlabot (sarunbiedra izteikumu).
- lokizlāde Izlāde elektriskā loka veidā.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- Izlasīt no vāka līdz vākam Izlasīt no sakuma līdz beigām.
- Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
- vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
- kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- papildizloze Izloze, ko organizē papildus pamatizlozei.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
- spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
- tērēt Izmantot (laiku, laikposmu), ko darot, veicot.
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
- konteinerizēt Izmantot konteinerus (darba procesā).
- Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
- stendizmēģinājums Izmēģinājums, ko veic uz stenda (2).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam).
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
- Noslīcināt asinīs Iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.
- izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
- pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu. Arī darboties.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- skriet Izplatīties (kur, līdz kurienei) - par skaņām.
- staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
- aizvirzīties Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
- aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
- izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
- Aizvadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Izvadīt (arī aizvadīt) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Laist (arī izvest, izdot) tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- Vadīt tautās Izprecināt (meitu, māsu).
- izdot Izprecināt (parasti meitu).
- Izdot par sievu Izprecināt (parasti meitu).
- Izdot pie vīra Izprecināt (parasti meitu).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
- Leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- eiforizēt Izraisīt eiforiju (parasti par vielām).
- iesildīt Izraisīt iereibumu.
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
- Reibināt prātu (arī galvu, sirdi) Izraisīt reiboni.
- Reibināt galvu (arī sirdi, prātu) Izraisīt reiboni.
- Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) Izraisīt reiboni.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- reibināties Izraisīt sev reiboni (1).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
- ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
- norakt Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
- Nostāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- Stāties uz (kāda) ceļa Izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
- nomeijot Izrotāt ar meijām. Apmeijot.
- izmeijot Izrotāt ar meijām. Izrotāt ar koku zariem.
- izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu).
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki viens cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- atsauciens Izsauciens, izteiciens atbildei.
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi). Izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- plauka Izskats. Arī veids, (kā) grupa, kopums.
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- izsteigt Izsteigties.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- izģeņģerēt Izstreipuļot.
- finišs Izšķirošā beigu daļa (sporta sacensībās).
- iešūt Izšujot ieveidot.
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- predikāts Izteicējs.
- izteikums Izteiciens (1).
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- pateiciens Izteiciens. Arī izteikums.
- Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
- Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
- mods Izteiksme.
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- Valodas fineses Izteiksmes nianses valodā.
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
- runājošs Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
- formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- celt Izteikt (iebildumus).
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
- nolādēt Izteikt (kādam) lāstus.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
- perifrāzēt Izteikt ar perifrāzi.
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sakurt (arī sakurināt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- nobārt Izteikt bārienu.
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
- Celt ierunas Izteikt iebildumus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
- atzīt Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
- komandēt Izteikt komandu (1).
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- kondolēt Izteikt līdzjūtību.
- izmelot Izteikt melus.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
- pieteikt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu.
- piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu. Pieteikt (2).
- atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
- komentēt Izteikt paskaidrojumu, secinājumu, spriedumu (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
- uziet Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
- pieprasīt Izteikt prasību (pēc kā).
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
- Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- norāt Izteikt rājienu.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- Izlikt uz papīra Izteikt rakstiski.
- atsaukties Izteikt savu novērtējumu, atzinumu (par ko).
- Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.
- Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- Dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu.
- apšaubīt Izteikt šaubas, neticību.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
- Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
- noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
- sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu. Sabārt.
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- Likt priekšā Izteikt, pateikt.
- Likt priekšā Izteikt, pateikt.
- pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
- Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji. Izpļāpāt (ko).
- kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- izsacījums Izteikums (1).
- izsacījums Izteikums (2).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
- atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1). Šāda izteikuma saturs.
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- augša Izteka (upei).
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
- Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko).
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
- Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- izveiksme Izveicība, veiklība.
- izvedīgs Izveicīgs.
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
- izveids Izveidojums (2).
- konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
- piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
- sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
- izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- apjumt Izveidot (jumtu).
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
- definēt Izveidot (kā) definīciju.
- pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
- padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
- paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
- samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- izstiegrot Izveidot (ko) ar stiegrojumu.
- pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
- paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
- savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
- uzskrullēt Izveidot (ko) lokveidā, spirālveidā uz augšu.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- uzkleķēt Izveidot (ko) no kleķa.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
- pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- izdobt Izveidot (kur dobumu).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uztaisīt Izveidot (ligzdu) - par putniem.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
- saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
- izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- aizaust Izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- izaust Izveidot (tīklu) - par zirnekli.
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
- saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
- attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
- izstigot Izveidot ar stigām (piemēram, mežu).
- iešķelt Izveidot ar šķēlumu.
- izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
- sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
- sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
- uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
- sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- novilkt Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
- pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
- izdobēt Izveidot dobes (lauks).
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē Izveidot dūri.
- Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri Izveidot dūri.
- iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
- līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kur).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē. Iztēloties (ko).
- Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
- izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- Savīt (arī sagriezt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, apli, spirālē.
- Sagriezt (arī savīt, saritināt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
- Saritināt (arī sagriezt, savīt) gredzenā Izveidot lokā, aplī, spirālē.
- Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- Saritināties (arī sagriezties, savīties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- Savīties (arī sagriezties, saritināties) gredzenā Izveidot loku, apli, spirāli.
- izlocīties Izveidot lokus. Kustēties līku loču.
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
- paplašināt Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
- apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- priekšstatīties Izveidot sev priekšstatu (par ko).
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
- nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
- industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
- aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai). Būt par šķērsli.
- pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
- izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
- nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
- sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
- sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
- sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
- pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- ievest Izveidot, nodibināt.
- ieviest Izveidot, nodibināt.
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
- pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
- sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
- apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
- izcelties Izveidotie.
- ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
- padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
- nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
- iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
- izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
- iegult Izveidoties (kur) - par iežiem.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
- iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
- sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- ierasties Izveidoties (piemēram, par grumbām, tulznām).
- uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
- izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
- sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
- Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
- izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
- iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- glīts Izveidots (par rokrakstu).
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
- notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
- nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
- Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
- iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
- izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- izvilkt Izzīmēt, an izveidot (piemēram, līniju, apli).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt.
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
- nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā).
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
- pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
- attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- celsme Jaunrade, radīšana. Izveide.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
- Nemīta taka Jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
- vārdrade Jaunu vārdu veidošana.
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna.
- Retorisks jautājums Jautājuma formā izteikts spriedums.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
- Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
- Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
- Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
- nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot.
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna.
- jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā.
- jumtveidīgs Jumtveida.
- korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
- Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- transgresija Jūras uzvirzīšanas sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
- Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- Kā kuro reizi Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- reiz Kādā (noteiktā) reizē.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savulaik.
- Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
- Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
- Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- kādureiz Kādreiz (1).
- kādureiz Kādreiz (2).
- kādureiz Kādreiz (3).
- vienlaik Kādreiz agrāk. Reiz (2).
- citkārt Kādreiz, senāk. Arī dažreiz.
- Kad kādreiz Kādreiz.
- Kad kādreiz Kādreiz.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vardā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
- nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- Kājas nemetas pie zemes Kājas nesniedzas līdz zemei.
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- meloņkaktuss Kaktuss ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Astainais amarants.
- kalējmeistars Kalēja amata meistars.
- mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
- izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt. Aprēķināt.
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- oroģenēze Kalnu veidošanās.
- dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
- nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt.
- pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- svītrenis Kalts svītru veidošanai.
- nokaļķot Kaļķot (1) un pabeigt kaļķot.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- iekalt Kaļot (piemēram, ar klatu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- Elektriskais kamīns Kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
- kamolains Kamolam (1) līdzīgs. Ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
- kamolveidīgs Kamolveida.
- kampaņveidīgs Kampaņveida.
- lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
- raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- kanjonveidīgs Kanjonveida.
- kanonveidīgs Kanonveida.
- kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
- izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu).
- nokaparot Kaparot un pabeigt kaparot.
- pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
- izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
- megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- kāpienveidīgs Kāpienveida.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
- manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
- kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- kāpņveidīgs Kāpnveida.
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
- galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- kapsulveidīgs Kapsulveida.
- rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
- Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
- Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
- kapteinis Kapteiņzivs.
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju. (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- karaļmeita Karaļa meita - princese.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
- Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- kārbveidīgs Kārbveida.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- kareivisks Kareivīgs (1).
- kareiviskums Kareivīgums (1).
- zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
- kareivīgs Kareivisks (1).
- zaldātisks Kareivisks (1).
- izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
- nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
- nokarot Karot un pabeigt karot.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kārpveidīgs Kārpveida.
- plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
- izkārst Kārst un pabeigt kārst.
- pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
- tvīkains Karsts, tveicīgs.
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- tvīksme Karstums, tveice.
- uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
- pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
- Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai). Vieta (kā) secībā.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
- pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
- izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt.
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
- organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
- likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
- Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- karuseļveidīgs Karuseļveida.
- izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
- izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
- kaskādveidīgs Kaskādveida.
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
- parkāst Kāst vēlreiz, no jauna.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai).
- kastveidīgs Kastveida.
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
- rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
- kāšveidīgs Kāšveida.
- Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- katliene Katlveida ieplaka.
- katlveidīgs Katlveida.
- ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
- daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
- Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
- Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
- daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
- katrubrīd Katru brīdi. Katrreiz.
- cik Katru reizi - kad.
- cikreiz Katru reizi - kad.
- tikreiz Katru reizi - kad.
- ikreiz Katru reizi. Vienmēr.
- katrreiz Katru reizi. Vienmēr.
- stulms Kāts (zeķei).
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
- Bļodas kauli Kauli, kas veido iegurni.
- Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
- Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
- Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
- ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
- Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
- kaulveidīgs Kaulveida.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
- gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- kausveidīgs Kausveida.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- Smagā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- Vieglā kavalērija Kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- Centrālā kavēšana Kavēšana, kas izveidojas smadzeņu šūnās un centros.
- kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
- ķemmveidīgs Kemmveida.
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kilometrāža Kilometros izteikts garums.
- stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
- telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
- Multiplikācijas filma Kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
- montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana. Attiecīgā daiļrades nozare.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
- cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
- noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
- noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
- tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
- Iet plāni Klāties, veikties slikti.
- Klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti Klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
- noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
- kliens Kleins.
- leins Kleins.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
- ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
- pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- nokliegt Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt.
- noklimst Klimst (visu laikposmu) un pabeigt klimst.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- kloķveidīgs Kloķveida.
- klonveidīgs Klonveida.
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- klusuciešot Klusējot. Nesakot, neizpaužot.
- klusuciešana Klusēšana. Neteikšana, neizpaušana.
- noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
- Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
- Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
- nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
- pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
- bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.
- nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
- nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- Loģiska kļūda Kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
- misēklis Kļūda, neveiksme. Arī traucēklis.
- misējums Kļūda, neveiksme. Misēklis.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- Nošaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- Šaut greizi (arī šķībi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- (No)šaut šķībi (arī greizi) Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā Kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.
- noplukt Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
- daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
- sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā). Atbalsoties.
- apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
- apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām). Uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
- celties Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
- augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
- Iziet no ierindas Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
- paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
- noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
- parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
- uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- Sasieties mezglā Kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- Sieties mezglā Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
- sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
- sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
- sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazarot (3).
- sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā). Sazaroties (3).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- knābjveidīgs Knābjveida.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- kņaze Kņaza meita, kas nav precējusies.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
- izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- Zara kanna Koka kauss ar zarveida snīpi.
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
- ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
- tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
- palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
- kronis Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
- stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
- Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- nokokot Kokot un pabeigt kokot.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
- upurkoks Koks, pie kura veic upurēšanas darbības.
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- kauleņkoks Kokveida kauleņaugs.
- opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- kokveidīgs Kokveida.
- kokveidā Kokveidīgi.
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- kolekcionārisms Kolekciju veidošana.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
- kolonnveidīgs Kolonnveida.
- aizsardzība Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
- komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
- līga Komandu grupa atkarībā no to meistarības.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
- Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
- komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
- komatveidīgs Komatveida.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- komētveidīgs Komētveida.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- dekompensācija Kompensācijas izbeigšanās.
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- kompleksveidīgs Kompleksveida (1).
- kompleksveidīgs Kompleksveida (2).
- kompleksveidīgs Kompleksveida (3).
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties Komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
- daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
- kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- koncertveidīgs Koncertveida (1).
- koncertveidīgs Koncertveida (2).
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- fiksēt Konstatēt, noteikt.
- iekonstruēt Konstruējot, veidojot iekļaut (kur).
- uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- kontaktveidīgs Kontaktveida.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- izkontrolēt Kontrolēt un pabeigt kontrolēt.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- iezīme Kontūras, apveidi.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
- atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- konusveidīgs Konusveida.
- vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
- Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
- grupa Kopa, kurā definēta darbība ar no teiktām īpašībām.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- palielināt Kopējot veidot (fotoattēlu) lielāku.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- kopizveids Kopējs, vienojošs izveids.
- nokopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
- ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei).
- Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
- vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
- rezultāts Kopumā, kopsavilkumā. Arī beidzot, galā.
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
- komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
- komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti. Arī (kā) skaits.
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
- dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
- Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- kotedžtipa Kotedžveida.
- kotedžveidīgs Kotedžveida.
- resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi). Arī dusmīgs, nicinošs.
- krampjveidīgs Krampjveida.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gadsimta beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas lākturu, audekla struktūru.
- papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu).
- nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
- izkrāsot Krāsot un pabeigt krāsot. Nokrāsot.
- pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna.
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
- krāterveidīgs Krāterveida.
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- ķeiris Kreilis.
- maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai).
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- krējumveidīgs Krējumveida.
- kreklveidīgs Kreklveida.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
- Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
- kreļļveidīgs Kreļļveida.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna.
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
- Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- nokrītot Krītot un pabeigt krītot.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- krūmveidā Krūma veidā, formā.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- krūmogulājs Krūmveida ogulājs.
- krūmveidīgs Krūmveida.
- krustveidā Krusta (4) veidā, formā.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- Krusta zibens Krustveida zibens.
- Krusta zibens Krustveidā zibens.
- krustveidīgs Krustveida.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- krūzveidīgs Krūzveida.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- klucītis Kubveida rotaļlieta.
- kubveidīgs Kubveida.
- Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
- pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
- komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokuģot Kuģot (visu laikposmu) un pabeigt kuģot.
- eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
- strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
- tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
- salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
- nokūleņot Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- kulisveidīgs Kulisveida (1).
- kulisveidīgs Kulisveida (2).
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- pārkulstīt Kulstīt vēlreiz, no jauna.
- apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
- izkult Kult un pabeigt kult (labību). Nokult.
- nokult Kult un pabeigt kult. Izkult (1).
- pārkult Kult vēlreiz, no jauna.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- Sniega pika Kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- kultūrforma Kultūras paveids (augiem).
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. Iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
- Augu seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
- kupolveidīgs Kupolveida.
- izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- kūrfirstiene Kūrfirsta sieva vai meita.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
- nokurināt Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- kuroreiz Kuru reizi.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
- locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- kvadrātveidīgs Kvadrātveida.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
- Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- marka Kvalitāte (precei, ražojumam).
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- nokveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt (gaļas produktus).
- izkveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- ķēdveidīgs Ķēdveida.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
- ķeizarvalsts Ķeizariste.
- ķekarains Ķekarveida.
- ķekarveidīgs Ķekarveida.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
- izķemmēt Ķemmēt un pabeigt ķemmēt. Izsukāt (1).
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- ķēniņmeita Ķēniņa meita. Princese.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- ķepveidīgs Ķepveida.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
- jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
- pārķīlēt Ķīlēt vēlreiz, no jauna.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- Rievotais jumstiņš Ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš.
- ķīļveidīgs Ķīļveida.
- Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
- ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- ķirzakveidīgs Ķirzakveida.
- varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- izķīvēties Ķīvēties un pabeigt ķīvēties.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
- (Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
- Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
- kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci). Salabot.
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
- neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
- Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
- Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
- mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
- Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
- Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
- Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
- Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
- Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
- Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
- Otrie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt otro reizi.
- Trešie gaiļi Laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- Pirmie gaiļi Laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt pirmo reizi.
- Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- Aberācijas laiks Laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
- roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- Laimes klēpis Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- pārlaitīt Laitīt vēlreiz, no jauna.
- laiviņa Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
- laiviņveidīgs Laiviņveida.
- laivveidīgs Laivveida.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
- lakatveidīgs Lakatveida.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atzina, pamācība.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- nolakot Lakot un pabeigt lakot.
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
- puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
- lakstveidīgs Lakstveida.
- nolalināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt.
- nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- izlamāt Lamāt un pabeigt lamāt.
- Biezs (arī apaļš, trekns) vārds Lamu vārds. Ass vārds vai teiciens.
- Biezs vārds Lamuvārds. Ass vārds vai teiciens.
- lancetveidīgs Lancetveida.
- blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- Lapas maksts Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
- mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
- izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt. Salāpīt.
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- lāpstiņveidīgs Lāpstiņveida.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- lāpstveidīgs Lāpstveida.
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
- lapveidīgs Lapveida.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- nolasīt Lasīt (visu laikposmu) un pabeigt lasīt.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu, vēstuli).
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
- Spēka lauks Lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- Laidaru sistēma Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
- Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- lavīnveidīgs Lavīnveida.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lēcienveidīgs Lēcienveida (1).
- lēcienveidīgs Lēcienveida (2).
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- lēcveidīgs Lēcveida.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
- Mūžīgais ledus Ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- Ledus laikmets Leduslaikmets (1). Pleistocēns.
- Ledus laikmets Leduslaikmets (1). Pleistocēns.
- bālasinība Leikēmija.
- leikocitoze Leikocītu skaita palielināšanās asinīs.
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
- leikēmija Leikoze.
- Ļaundabīgā mazasinība Leikoze.
- Ļaundabīgā mazasinība Leikoze.
- novadnieks Leimanis (Livonijā).
- veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- Uzliet ledu Lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu.
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- lejforma Lejveidne.
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- lēkmjveidīgs Lēkmjveida.
- nolēkt Lēkt (visu laikposmu) un pabeigt lēkt.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna. Izlemt citādi.
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp. Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- Mierīgā (arī lēnā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
- čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
- iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
- svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
- izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
- lentveidīgs Lentveida.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- Izstiepts leņķis Leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni.
- Centra leņķis Leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- leņķveidīgs Leņķveida.
- liānveidīgs Liānveida.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
- nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- Līdz kaut kurienei Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- Līdz pēdējai elpai Līdz nāvei.
- Līdz šim Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz beidzamajam (biežāk pēdējam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- māksla Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
- zāles Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
- Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
- pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā). Apliecināt (kādu faktu).
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu). Liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
- pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
- grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
- Elsdams pūzdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
- Elsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
- Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- smalkmaize Lielāka konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido. Arī klajums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. Klajums.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- nolielīt Lielīt un pabeigt lielīt.
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
- arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- orangutans Liels cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
- kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
- Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
- slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
- ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
- mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
- vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
- krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
- albatross Liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
- Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
- zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
- klucīgs Liels, smagnējs. Arī neveikls.
- arfa Liels, trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
- Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Saņemt pēdējos spēkus Lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- kalibrs Lielums. Veids.
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izliesmot Liesmot un pabeigt liesmot.
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
- Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
- Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
- palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- (Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
- ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
- Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
- ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
- nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
- Ko vēl ne, arī ko tad nu vēl Lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
- Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
- Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
- ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
- kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
- metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- sargāt Lietot (ko) saudzīgi. Panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
- mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
- atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
- Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
- lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- ligzdveidīgs Ligzdveida.
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
- sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
- Normālais paātrinājums Līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot.
- dzīt Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- Nogrūst uz citu Likt citam veikt (ko) savā vietā.
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- Saukt pie atbildības Likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no jauna.
- fatāls Liktenīgs. Nenovēršams, neizbēgams.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- Dzēst sodāmību Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- bezdarbība Likuma noteikto pienākumu neizpildīšana.
- rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
- tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- lilijveidīgs Lilijveida.
- lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
- sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
- līmveidīgs Līmveida.
- smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- līnijveidīgs Līnijveida.
- linkopība Linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
- salipināt Lipinot salabot. Lipinot izveidot.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- lirveidīgs Lirveida.
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst.
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
- groteska Literatūras un mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
- izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- Acs ābols Lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- mamilārija Lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
- Lodes zibens Lodveida zibens.
- lodveidīgs Lodveida.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
- konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
- salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu).
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
- krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- līkums Lokveida formā.
- līkne Lokveidā liekta līnija.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
- loks Lokveida.
- lokveidīgs Lokveida.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
- kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna.
- karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- palūgties Lūgties un pabeigt lūgties.
- skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
- nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties.
- Lūpu zīmulis Lūpu pomāde stienīša veidā.
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
- kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- vilcināties Ļaut (piemēram, darbiem) ieilgt, arī paveikt (piemēram, darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
- Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
- Laist pie runāšanas (arī pie vārda) Ļaut runāt, izteikties.
- Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
- noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā).
- pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
- Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
- Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
- Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) Ļoti apreibis, piedzēries.
- Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) Ļoti apreibis, piedzēries.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- Kā ar cirvi skaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
- kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
- Laisties spārnos Ļoti ātri steigties.
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- (Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- (Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
- Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- Katra vārda galā Ļoti bieži (teikt).
- Katra vārda galā Ļoti bieži (teikt).
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- cik Ļoti daudz. Ļoti bieži. Daudzreiz.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- mini Ļoti īss (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Arī veiksme.
- Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
- Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
- ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
- Kā uz ugunsgrēku Ļoti lielā steigā.
- Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot). Beigties nost.
- galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns. Auksts (5).
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- Šķībi (un) greizi Ļoti nepareizi.
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
- Melna diena Ļoti neveiksmīga diena.
- Melnā diena Ļoti neveiksmīga diena.
- Melna stunda Ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- apgalvojums Ļoti noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- Kost (vai) mēlē Ļoti nožēlot izteikto.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- nepieejams Ļoti pašapzinīgs. Ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts.
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- pamatīgs Ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu).
- neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- (Tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt. Ļoti skaļā balsī norunāt.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
- pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
- Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- juvelierisks Ļoti smalki, detalizēti veidots. Atbilstošs augstām prasībām, normām.
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
- Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
- Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš. Vētra.
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss.
- Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
- dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu. Kontrapunkts (2).
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
- Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Skolotāju institūts Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums. Šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
- nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
- kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
- zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- pamatklintājs Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
- inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
- Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
- taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- maisveidīgs Maisveida.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- Sniega mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
- mākoņveidīgs Mākoņveida.
- Atkāpšanās nauda Maksa par atteikšanos (no kā).
- alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
- Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
- nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt.
- Likt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- Skaitīt (arī likt) galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
- Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
- piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
- mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- fotogrāfija Mākslas vai mākslas amatniecības veids - fotografēšana un attēlu izgatavošana.
- Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- Ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
- horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- Dekoratīvā māksla Mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai). Mākslas darba žanrs, variants.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā. Ainavists.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
- kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
- borts Mala (automobiļa) kravas kastei.
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- puse Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
- nomaldi Maldi (1). Nepareiza, aplama rīcība, darbība.
- dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
- veidmāls Māls, ko izmanto lējuma veidņu izgatavošanai.
- izmalt Malt un pabeigt malt. Samalt.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
- mandeļveidīgs Mandeļveida.
- izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
- manšetveidīgs Manšetveida.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
- kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
- markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- nomarķēt Marķēt un pabeigt marķēt.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
- marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
- marmorveidīgs Marmorveida.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram. Reiss.
- maršveidīgs Maršveida.
- tīrmasa Masa (precei) bez iesaiņojuma.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
- māsasmeita Māsas meita.
- frikcija Masāžas veids - zāļu ieberzēšana ādā.
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
- tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
- topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
- Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
- masveidīgums Masveidība (1).
- masveids Masveidība (1).
- masveidīgums Masveidība (2).
- masveids Masveidība (2).
- gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- Informācijas mašīna Mašīna automātiskai informācijas glabāšanai, apstrādei un meklēšanai.
- greiders Mašīna ceļu uzbēruma veidošanai, sniega tīrīšanai.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
- veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
- arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
- šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
- planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
- iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- vibromašīna Mašīna, kurā darba procesu veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- pusautomāts Mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- agregāts Mašīnu, ierīču kombinējums kopēja darba veikšanai.
- ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
- Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
- sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
- tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
- sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
- pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
- patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
- nomatēt Matēt un pabeigt matēt.
- lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- skropstas Matveida izaugumi (augu daļām).
- matveidīgs Matveida.
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- knīpa Maza meitene, mazs zēns.
- skuķēns Maza meitene.
- tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa (2).
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- seiners Mazas vai vidējas fonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu. Seinertraleris.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
- frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
- Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- apodziņš Mazs pūčveidīgo kārtas putns.
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Fiziski neizturīgs, vārgs.
- piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
- čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. Farmaceits.
- Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
- Tiesu medicīna Medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
- Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (kādu), lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķināmā mašīna.
- Rēķināmā mašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas. Rēķinmašīna.
- mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
- saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (1).
- saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (2).
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
- zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
- iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- nomeimurot Meimurojot noiet, nonākt.
- pameimurot Meimurojot paiet, panākt.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- meistarstiķis Meistardarbs (1).
- meistarstiķis Meistardarbs (2).
- meistariene Meistare (1).
- meistariene Meistare (2).
- meistariene Meistare (3).
- meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- Mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
- meistarisks Meistarīgs.
- meistarvienība Meistarkomanda.
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- čempionāts Meistarsacīkstēs.
- meistarība Meistarsacīkstēs.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
- Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
- meitasdēls Meitas dēls.
- meitasmeita Meitas meita.
- znots Meitas vīrs.
- meitasvīrs Meitas vīrs. Znots.
- meitēns Meitene (1).
- skuķis Meitene (1). Skuķe.
- skuķe Meitene (1). Skuķis.
- meitēns Meitene (2).
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
- zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
- merga Meitene.
- meitasšūna Meitšūna.
- Meitas šūna Meitšūna.
- Meitas šūna Meitšūna.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai. Meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
- izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- nomeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
- pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna.
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- mēlveidīgs Mēlveida.
- memmesmeitiņa Memmes meitiņa.
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā. Mēness sirpis.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu. Aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko).
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt.
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
- izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
- lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- Netiešie mēsli Mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- nomēslot Mēslot un pabeigt mēslot.
- Laist (arī mest, sviest) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Mest (arī sviest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Sviest (arī mest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- metaforizācija Metaforas veidošana. Metaforu izmantošana.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
- kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- pakavs Metāla lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem io aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- trombons Metāla pūšamais instruments ar «u» veidā izliektu kulisi. Bazūne.
- bazūne Metāla pūšamais instruments ar U veidā izliektu kulisi.
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volliams, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas un kuru iegūšana ir sarežģīta.
- metālveidīgs Metālveida.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
- Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
- stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos.
- Radiooglekļa metode Metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- kolorimetrija Metode vielu sastāva noteikšanai pēc krāsu intensitātes.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- katalektika Metrikas nozare, kas pētī dzejas rindu nobeigumus.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums.
- mezglveidīgs Mezglveida.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
- dūkņa Meža meita. Lauma.
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm. Mežaudze.
- garkaklis Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
- sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežģīņveidīgs Mežģīņveida.
- Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki. Neliels meža puduris.
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
- mieturveidīgs Miečurveida.
- pamieloties Mieloties un pabeigt mieloties.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- stakle Mietveida, stabveida balsts.
- mietveidīgs Mietveida.
- Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
- miglveidīgs Miglveida.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
- Dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- miltveidīgs Miltveida.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
- minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
- smaragds Minerāls - spilgti zāleszaļš berila paveids (dārgakmens).
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes šālim (piemēram, kalcīts, dolomīts).
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldība.
- skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldnība.
- konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- nomīnēt Mīnēt un pabeigt mīnēt.
- pārmīnēt Mīnēt vēlreiz, no jauna.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
- Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
- Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
- izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapu svētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Kapu svētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- izmīstīt Mīstīt un pabeigt mīstīt.
- pārmīstīt Mīstīt vēlreiz, no jauna.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
- ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
- Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
- māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- Midi mode Mode, kurai raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
- marka Modeļa apzīmējums (mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- Absolūtā monarhija Monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham.
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- Absolūtais monarhs Monarhs, kam pieder neierobežota vara.
- žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu.
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
- lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- imperiālisms Monopolistiskais kapitālisms, kapitālisma attīstības augstākā un pēdējā stadija, kas sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
- monoteists Monoteisma piekritējs.
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem.
- spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
- mozaīkveidīgs Mozaīkveida.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem). Arī augstprātīgs.
- mucveidīgs Mucveida.
- vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
- čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
- Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot.
- izmūrēt Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt. Nomurmināt.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
- parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
- mušveidīgs Mušveida (1).
- muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
- izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
- komanda Mutvārdu pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai).
- Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
- diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids.
- faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
- atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
- Mūža otrā galā Mūža beigu posmā.
- Mūža otrā galā Mūža beigu posmā.
- Mūža vakarpuse Mūža beigu posms, arī mūža otra puse.
- Mūža vakars (arī riets) Mūža beigu posms.
- Mūža riets (arī vakars) Mūža beigu posms.
- Mūža (arī dzīves) vakars (arī riets) Mūža beigu posms.
- ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- sārtene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- vistene Mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- ciedrs Mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
- naglveidīgs Naglveida.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- nākošreiz Nākošajā reizē. Nākamreiz.
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
- Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
- Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- Naudas resursi Naudas līdzekļu kopums, ko paredz izmantot (kā) iegādei.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam, pasākumam).
- budžets Naudas summā izteikts ieņēmumu un izdevumu plāns (noteiktam laika posmam).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- Diezin (arī diez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei), arī nezin (arī nez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) Nav zināms, no kurienes (uz kurieni, līdz kurienei).
- bojāeja Nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās.
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts. Neglābjams.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- nažveidīgs Nažveida.
- (Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
- Neīstā (arī nepareizā) gaismā Ne tā, kā ir patiesībā. Sagrozīti, nepareizi.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē. Citā reizē.
- Palikt pusceļā Ne tikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
- Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
- Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
- Stāvēt pie kā Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- nepārredzams Nebeidzams.
- nepārskatāms Nebeidzams.
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- Sīks gariņš Necils, neievērojams cilvēks.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- palss Necils, neievērojams.
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt Nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī. Nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
- žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Izspiest caur zobiem Negribīgi ko pateikt.
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
- nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
- nenoliecība Neiecietība.
- nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem). Arī stūrgalvīgs.
- nenoliecīgs Neiecietīgs.
- indiference Neiedarbība.
- indiferents Neiedarbīgs. Arī nenoteikts.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
- Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
- bīties Neiedrošināties.
- pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
- Zaudēt spēli Neiegūt, nepanākt.
- Zaudēt spēli Neiegūt, nepanākt.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
- nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu). Arī neapmēbelēts.
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- Izsprukt no slazda Neiekrist slazdā.
- negatavs Neienācies, nenobriedis. Nenogatavojies.
- pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.). Kavēt (3).
- iekosties Neieredzēt, ienīst.
- Tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
- Tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību.
- Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut Neierobežot izpausmi (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā). Arī patvaldība.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- absolūts Neierobežots. Neatkarīgs.
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- Necelt (ne savu) kāju Neiet (kur, pie kā).
- Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
- Nespert (ne) soli (arī soļa) Neiet, nenākt (kur).
- Nespert (ne) soli (arī soļa) Neiet, nenākt (kur).
- epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
- Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
- Šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs.
- Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
- Šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs. Arī mazvērtīgs. Šāds (un) tāds.
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku).
- nulle Neievērojams, nenozīmīgs.
- bezvārda Neievērojams.
- neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
- Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
- Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
- Ārpus laika un telpas Neievērojot reālos apstākļus.
- atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist vējā Neievērot (teikto).
- Palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- (Pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- paiet Neievērot, arī nereaģēt.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Nepacelt (arī nepakustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Nepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Ne (pa) celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Necilāt (biežāk ne(pa)celt, ne(pa)kustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
- Palaist gar ausīm Neievērot.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
- palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- Uz (arī pie) sliekšņa Neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms, kad kas notiek.
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- brīdis Neilgs, īss laika posms.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
- padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pakārāties Neilgu laiku karāties.
- paklusēt Neilgu laiku klusēt.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot. Palaiskoties.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā. Padīkoties.
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- Pakavēties (ar) acīm Neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklēt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot. Pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties. Paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties. Pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt. Paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
ei citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV