pārmācīt

pārmācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.

1.Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.

PiemēriPārmācīt ar žagaru.

Pārmācīt ar žagaru.
..viņš jau kopš bērnības nekad nav bijis veikls pārmācīt ar dūri tos, kas viņam dara pāri.
Viņa skatījās pēc kāda sitamā koka, lai pēkšņi to grābtu un Mirdzu [kalponi] pārmācītu.
«Ja tu būtu man īstais dēls, gan es tevi ar siksnu pārmācītu..»

1.1.Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.

PiemēriTe [uz kuģa] grūti dzīvot mīkstčaulim, sliņķim, iztapoņam vai blēdim. Tādu ātri vien ievēro un pārmāca..

Te [uz kuģa] grūti dzīvot mīkstčaulim, sliņķim, iztapoņam vai blēdim. Tādu ātri vien ievēro un pārmāca..
Kad aizgāju tautiņās, Tautu dēlu pārmācīju.

2.Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.

PiemēriPārmācīt iespiedēju par burtlici.

3.pareti Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.

PiemēriTēvs mācīja rēķināt. Māte mācīja lasīt. Vakaros vēl televizors piepalīdzēja. Pārmācīja bērnu!

Tēvs mācīja rēķināt. Māte mācīja lasīt. Vakaros vēl televizors piepalīdzēja. Pārmācīja bērnu!
«Bez līnijām - tik labi jau [bērni] māk rakstīt! Māk visu atbildēt! Tie jau pārmācīti! Jau par daudz!»

Avoti: 6-1. sējums