Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārmaiņus
pārmaiņus apst.
1.Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
PiemēriPārmaiņus nest smago somu.
  • Pārmaiņus nest smago somu.
  • Pārmaiņus Marta un tēvs apmeklēja pa naktīm Jāni, nesa ēdamo..
  • Sadalījušies divos lielos pulkos, zemgaļi pārmaiņus mācās virsū [krustnešiem], un, kamēr vieni uzbruka, tikmēr otri atpūtās..
  • ..Magones Jomu pārmaiņus katra savā cēlienā spēlēja abas tēlotājas.
1.1.Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
PiemēriPārmaiņus iet un skriet.
  • Pārmaiņus iet un skriet.
  • «Vajadzēja man pārmaiņus siet [ērgli] pie kreisās un pie labās kājas: viņš tagad vairs nemaz nemēģina kustināt kreiso kāju..»
  • Pārmaiņus pieturos ar vienu roku, ar otru, pārliecies pār jumta kori, krāsoju.
  • Zvērojošām acīm viņš pārmaiņus urbās te Jorena noliektajā galvā, te Kristā.
1.2.Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
PiemēriNolikt laikrakstus un žurnālus pārmaiņus.
  • Nolikt laikrakstus un žurnālus pārmaiņus.
Avoti: 6-1. sējums