pārmākt
pārmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu; trans.
1.parasti 3. pers. Nomācot pārņemt (kādu) — par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
PiemēriPēc runas plūdiem viņu parasti atkal pārmāca drūma apātija, apnikums un gurdenums.
1.1.Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriZinātkāre ātri vien pārmāca biklumu.
2.Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
PiemēriAr prātu un rakstura stingrību pārmāktās bailes no jauna uzkrita viņai kā plēsīgs.. suns.
2.1.Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
PiemēriŠķita, ka ļaunums ap viņiem esošajā pasaulē galīgi pārmācis visu labo.
3.Panākt pārsvaru (sporta spēlē) — par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
PiemēriTikai spēles otrajā pusē Kaunas basketbolistiem izdevās pārmākt pretiniekus..
4.parasti 3. pers. Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
PiemēriNezāles pārmākušas bietes.
5.parasti 3. pers. Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) — par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
PiemēriViļņu čalu jau pārmāca smiekli un valodas..
Avoti: 6-1. sējums