pārmācīt
pārmācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
PiemēriPārmācīt ar žagaru.
1.1.Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
PiemēriTe [uz kuģa] grūti dzīvot mīkstčaulim, sliņķim, iztapoņam vai blēdim. Tādu ātri vien ievēro un pārmāca..
2.Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
PiemēriPārmācīt iespiedēju par burtlici.
3.pareti Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
PiemēriTēvs mācīja rēķināt. Māte mācīja lasīt. Vakaros vēl televizors piepalīdzēja. Pārmācīja bērnu!
Avoti: 6-1. sējums