savulaik
savulaik apst.
Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
Piemēri..beigu beigās apjautājos, vai neesam pazīstami. Mēs - ne, bet savulaik viņš bijis pazīstams ar manu meitu.
- ..beigu beigās apjautājos, vai neesam pazīstami. Mēs - ne, bet savulaik viņš bijis pazīstams ar manu meitu.
- Savulaik bažas izraisīja apstāklis, ka jaunie mākslinieki, sevišķi sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā, maz interesējas par konkrēto ainavu.
- Fašistiskās okupācijas gados Drāmas teātra ansamblis uz mūžu atvadās no J. Skaidrītes, no A. Mierlauka un arī no dzejnieces Aspazijas, ar kuru savulaik teātris bija it cieši saistīts.
Avoti: 7-1. sējums