savvaļnieks
savvaļnieks -a, v.
savvaļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
PiemēriTā bija vasara, tātad pilsēta ekskursantu, tūristu un savvaļnieku pārpilna..
2.Savvaļas augs, dzīvnieks.
PiemēriSavvaļas augu ieviešana kultūrā nav saistīta ar lielām grūtībām, gluži otrādi - vairums mūsu savvaļnieku ātri un viegli piemērojas kultūras apstākļiem..
3.v.; novec. Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
PiemēriLai vieglāk tiktu cauri kazarmas jūgam, tie bija nolēmuši iestāties karaklausībā kā savvaļnieki.
4.vēst. Vaļinieks.
Piemēri«Cik tu pie saimniekiem par puisi esi nodzīvojis - gadi trīs būs? Visu mūžu savvaļniekā nolēkājis, tāpat šo to nogrābājies, amata tev arī nekāda nav.»
Avoti: 7-1. sējums