savvaļa
savvaļa -as, s.; parasti vsk.
1.Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība. Apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
PiemēriVai nu dārzos, parkos, ceļmalas liepu trūkst, taču tām nav pievilcības, kāda aust ap savvaļā augošajām.
1.1.ģen.: savvaļas, adj. nozīmē Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.).
PiemēriSavvaļas griķi.
2.Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
PiemēriTikko vecmāmiņa atlaiž meitenes savvaļā, Lulīte tūlīt vedina: «Iesim nu pie lielā tēva [bērza]!»
2.1.Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
PiemēriSavādi izskatījās arī, kā zirgi savvaļā bradāja pa tikko savainojušiem rudzu laukiem un cūkas rakņājās pa ziedošiem tupeņu gabaliem.
Avoti: 7-1. sējums