Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savtība
savtība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Lielie ļaudis» ar savu cietsirdīgo un nežēlīgo rīcību, ar savu egoismu un savtību nošķiras, atraujas no dzīves, no dzīvības lielās vienības.
Avoti: 7-1. sējums