savrups
savrups -ais; s. -a, -ā
savrupi apst.
1.Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
PiemēriSavrups ozols.
- Savrups ozols.
- Savrupa māja.
- Savrupa vieta.
- Savrupās ievas, kas nokalnēs kuplo kā ābeles, nav salīdzināmas ar šīm [biezoknī augošām] mežonēm..
- Uzcēla kopus un savrupas rijas, piedarbus, kalves.
- Savrupajai sēdētājai pienākusi klāt liela, dūšīga sieva..
1.1.Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
PiemēriTiešām, ko viņš te meklē? Pie kā ies, ar ko runās un par ko? Ikaunieki ir savrupi ļaudis bijuši. Kāpēc Arnis nācis šurp?
- Tiešām, ko viņš te meklē? Pie kā ies, ar ko runās un par ko? Ikaunieki ir savrupi ļaudis bijuši. Kāpēc Arnis nācis šurp?
- ..savrupa [Emīla Dārziņa] dzīve lielā pilsētā, protams, veicināja neatkarīga vērotāja īpašību izkopšanu..
- Jānis Anmanis neapšaubāmi ir viens no spilgtākajiem romantiskās koncepcijas pārstāvjiem tās savrupā - «anmaniskā» izpausmē.
- ..toreiz savrupi uzaugušajam [Alfrēdam] Kalniņam vairāk pa prātam ir tie maigākie sadzīves tikumi, kas valda viņa.. grupiņā.
Avoti: 7-1. sējums