savrupinājums
savrupinājums -a, v.
2.val. Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā. Teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
PiemēriStilistiski nozīmīgi var būt arī savrupinājumi. Savrupinātais teikuma loceklis iegūst lielāku jēdzienisko svaru..
- Stilistiski nozīmīgi var būt arī savrupinājumi. Savrupinātais teikuma loceklis iegūst lielāku jēdzienisko svaru..
- Teikumā var būt arī vairāki savrupinājumi, kuri cits citu paskaidro. Tādos gadījumos veidojas savrupinājumu virkne..
Avoti: 7-1. sējums