savrup
savrup apst.
1.Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
PiemēriSavrup pie neliela galdiņa sēdēja klīrīgs rakstvedis..
1.1.Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
PiemēriDaiļums un nedaiļums, kas Edgara ģīmī savrup bija mituši, likās saplūduši kopā un deva viņam sevišķi neaprakstāmu izskatu.
Avoti: 7-1. sējums