savrup
savrup apst.
1.Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
PiemēriSavrup pie neliela galdiņa sēdēja klīrīgs rakstvedis..
- Savrup pie neliela galdiņa sēdēja klīrīgs rakstvedis..
- Viņa stāvēja savrup no citām un Ziemelim izlikās kaut kur jau redzēta.
- Naudu viņš lika divās čupiņās - latus savrup un rubļus atkal par sevi.
1.1.Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
PiemēriDaiļums un nedaiļums, kas Edgara ģīmī savrup bija mituši, likās saplūduši kopā un deva viņam sevišķi neaprakstāmu izskatu.
- Daiļums un nedaiļums, kas Edgara ģīmī savrup bija mituši, likās saplūduši kopā un deva viņam sevišķi neaprakstāmu izskatu.
- Ziemai tuvojoties, viņi [dzeņi].. bija devušies katrs uz savu pusi un meklējuši barību savrup.
Avoti: 7-1. sējums