savmaļ
savmaļ apst.
savmaļš -ais; s. -a, -ā
savmaļus apst.; reti
Savrup.
PiemēriRūpīgi apsietas [klētī], savmaļ stāvēja garu skalu buntes [saišķi].
- Rūpīgi apsietas [klētī], savmaļ stāvēja garu skalu buntes [saišķi].
- Kad staltbrieži atstāja izcirtumu un katrs savmaļš aizgāja meklēt citas labākas ganību vietas, Mazulis [briedēns] kādu laiku vel kavējās tepat.
Avoti: 7-1. sējums