Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savrupējs
savrupējs -ais; s. -a, -ā
savrupēji apst.
Savrups.
PiemēriDzīvojamās mājas daļējā kopīpašuma dalībnieki samērīgi savām daļām, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgi noteikt mājas savrupējo telpu (dzīvokļu, istabu) lietošanas kārtību.
Avoti: 7-1. sējums