savrupmāja
savrupmāja -as, s.
Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
PiemēriViņš jau bija uzcēlis sev lepnu savrupmāju iekšpilsētā..
- Viņš jau bija uzcēlis sev lepnu savrupmāju iekšpilsētā..
- Nelielā Goldbaumu savrupmāja atradās dārza vidū, noslēpusies aiz ceriņu krūmiem.
- Cieceres ezera krastā izauga kombināta strādnieku savrupmājas.
Avoti: 7-1. sējums