savrupināt
savrupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
PiemēriSavrupināt stādījumus.
- Savrupināt stādījumus.
2.val. Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumā teikuma.
PiemēriValodas mācības stundās skolēniem noteikti jāapgūst tie gadījumi, kad teikuma locekļus vai teikuma locekļu grupas savrupina.
- Valodas mācības stundās skolēniem noteikti jāapgūst tie gadījumi, kad teikuma locekļus vai teikuma locekļu grupas savrupina.
- Savrupinātais apstāklis parasti ir izteikts vai nu ar vienu vārdu, vai ar jēdzieniski nedalāmu vārdu savienojumu..
Avoti: 7-1. sējums