Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tuncis
tuncis -ča, v.
Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
PiemēriZilais tuncis.
  • Zilais tuncis.
  • Pa zvejas rajonu reizēm šaudījās raibi izkrāsoti ārzemju kuģīši, no kuriem ķēra uz āķiem tunčus.
  • ..mēs nobaudījām lieliski pagatavotu ceptu tunci.
Avoti: 8. sējums