tumšums
tumšums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tumšs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tā nebija rudens nakts, tai trūka rudens melnā tumšuma.
- ..tā nebija rudens nakts, tai trūka rudens melnā tumšuma.
- ..nupat gaisma grasījās pāriet mijkrēslī, kurš tagad, pašā ziemas tumšumā, ir tikai viens solis uz vakaru un nakti.
2.Vispārināta īpašība → tumšs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLampas tumšums.
- Lampas tumšums.
3.Vispārināta īpašība → tumšs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSeja bija parastā bāluma un apaļuma, tikai tumšumi zem acīm kā ar pirkstu ieberzti sodrēji vēstīja nogurumu.
- Seja bija parastā bāluma un apaļuma, tikai tumšumi zem acīm kā ar pirkstu ieberzti sodrēji vēstīja nogurumu.
4.Vispārināta īpašība → tumšs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSēja viss nogrimis atmiņās. Pamazām gaist bēdu tumšums viņa sejā..
- Sēja viss nogrimis atmiņās. Pamazām gaist bēdu tumšums viņa sejā..
5.Vispārināta īpašība → tumšs7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkaņas tumšums.
- Skaņas tumšums.
Avoti: 8. sējums