tundra
tundra -as, s.
Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
PiemēriTundras augsnes.
- Tundras augsnes.
- Tundras fauna.
- Tundras zonas.
- Tundras klimats.
- Ziemā tu ej pa klaju tundru dienām, pat nedēļām ilgi un nesastopi nevienas dzīvas radības.
- Tūlīt aiz ciemata sākas tundra ar pundurbērziņiem, zilo ezeru acīm.
Stabili vārdu savienojumiMeža tundra.
- Meža tundra — Mežatundra.
Avoti: 8. sējums