spriedze
spriedze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.fiziol. Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
Piemēri1936. gadā Kanādas fiziologs Hanss Selje ieviesa zinātnes leksikā jaunu terminu - stress jeb spriedze.
- 1936. gadā Kanādas fiziologs Hanss Selje ieviesa zinātnes leksikā jaunu terminu - stress jeb spriedze.
- Ir noskaidrots, ka, pieaugot emocionālajai spriedzei, cilvēks spēj strādāt labāk nekā parasti, viņa reakcija kļūst ātrāka, pieaug darba ražīgums.
2.Sasprindzinājums3.
Piemēri..sarunas ritēja raiti, bet ar lielu spriedzi.
- ..sarunas ritēja raiti, bet ar lielu spriedzi.
Avoti: 7-2. sējums