spriegs
spriegs -ais; s. -a, -ā
spriegi apst.
1.tehn. Tāds, kurā ir samērā liels mehāniskais spriegums.
PiemēriSpriegs betons.
1.1.Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
PiemēriSpriegi savilkta stieple.
2.Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
PiemēriSpriegs rokas tvēriens.
3.Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.). Arī spraigs1.
PiemēriViņš meklēja aizmiršanos.. spriegā, nerimstošā darbā.
3.1.Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
PiemēriZēna seja bija spriegas vērības pilna..
Avoti: 7-2. sējums