spraigs
spraigs -ais; s. -a, -ā
spraigi apst.
1.Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.).
PiemēriSpraiga sacensība.
- Spraiga sacensība.
- Spraigi strādāt.
- Spraigi sarunāties.
- Spraiga dzīve.
- Pēc piecus gadus ilga, ļoti spraiga un smaga darba A. Nobels beidzot ieguva patentu par jaunas sprāgstvielas - dinamīta - izgudrošanu.
- Vecmāmuļa atcerējās spraigus notikumus no piektā gada..
- Viktorija rīkojās tik veikli un mērķtiecīgi, tik spraigi un piesātināti..
1.1.Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
PiemēriSpraiga uzmanība.
- Spraiga uzmanība.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
PiemēriSpraigs skatiens.
- Spraigs skatiens.
- Viņas gaita bija pilna spraiga dzīvīguma.
- Pēdējās trīs dienās viņas seja bija kļuvusi spraiga, spožās acis drošas, vismaz uz citiem skatoties.
1.3.Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
PiemēriValdis Lūriņš izveidojis spraigu, notikumiem bagātu, krāsainu, bērnišķīgu un apburoši naivu izrādi..
- Valdis Lūriņš izveidojis spraigu, notikumiem bagātu, krāsainu, bērnišķīgu un apburoši naivu izrādi..
- Šī grāmata ar spraigo, atjautīgo stāstījumu, bagāto dzīves materiālu var nostāties blakus visinteresantākajiem romāniem.
2.Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu).
PiemēriMasāžas rezultātā āda kļūst spraigāka.
- Masāžas rezultātā āda kļūst spraigāka.
2.1.Stingrs, elastīgs (parasti par kā virsmu).
PiemēriŠķīduma spraigā virsma.
- Šķīduma spraigā virsma.
Avoti: 7-2. sējums