Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spraislis
spraislis -šļa, v.
1.Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
PiemēriLoga spraišļi.
1.1.Šķērsis.
PiemēriPagāja divas stundas, kamēr sagādāja materiālus un izgatavoja jumta kāpnes - parastam garam dēlim uzsita spraišļus.
2.Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
PiemēriAtskatījos - zem viadukta betona spraišļiem pašreiz pazuda Nata mugura.
Avoti: 7-2. sējums