sprāgt
sprāgt sprāgstu, sprāgsti, sprāgst, pag. sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
PiemēriLaiva jau iebrauca jūrā, kad pēkšņi visapkārt sāka sprāgt artilērijas šāviņi.
1.1.Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
PiemēriVai tā bija mana pistole, kas sprāga? Atbalšu atbalsis sizdams, šāviena troksnis nošalc meža kokos.
2.parasti 3. pers. Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
PiemēriSprāgst vaļā durvis ledus pagrabiem.
2.1.Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
PiemēriViņš [vēzis] bija atkal drusku pieņēmies miesās, un tās vairs neietilpa pērnajā čaulā, tādēļ vajadzēja drīz pienākt laikam, kad vecajai čaulai bija jāsprāgst kaut kur pušu.
2.2.Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
Piemēri..aploka bērziem sprāgst pumpuri; viņu zaros vietām jau pavīdējis pirmo lapu vārais zaļums..
3.sar. Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPie durvīm kārtējo reizi zvanīja, un Ludmila kārtējo reizi sprāga augšā no krēsla, steigdamās ielaist.
3.1.Par priekšmetiem, vielām.
PiemēriKorķis sprāgst no pudeles.
4.sar. Nobeigties (par dzīvniekiem).
PiemēriLietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
4.1.vienk. Mirt (par cilvēkiem).
PiemēriNo senajiem mēra laikiem, kad ļaudis sprāga kā mušas rudenī, pie mums Kurzemē bija saglabājusies laba tradīcija - šķirties no aizgājēja ar mīlestību un prieku.
Stabili vārdu savienojumiAcis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres).
Avoti: 7-2. sējums