spraigums
spraigums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spraigs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSacensību spraigums.
- Sacensību spraigums.
- ..spāniešu dejas saista ar lielu staltumu un spraigumu kustībās..
- ..Lilija Ērika tēlo ar lielu iekšēju spraigumu.
- Protams, gadu gaitā izrāde «padila», zaudēja spraigumu.
2.Vispārināta īpašība → spraigs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĀdas spraigums.
- Ādas spraigums.
- Jauneklis bija stiprs. Trīs Rīgā pavadītajās ziemās vēl nebija zudis muskuļu spraigums.
- Satricinājuma radītā skaņa ir dažāda atkarībā no tā, cik perkutējamais [slimnieka] orgāns satur gaisa un kāds ir orgāna lielums un spraigums..
- Spraudeņi jāgriež lapu, galotņu un vadaudu vislielākā spraiguma stāvoklī..
- Cukurs, etiķskābe un sāls gandrīz neietekmē eļļas virsmas spraigumu..
Avoti: 7-2. sējums