spraigs
spraigs -ais; s. -a, -ā
spraigi apst.
1.Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.).
PiemēriSpraiga sacensība.
1.1.Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
PiemēriSpraiga uzmanība.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u.tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
PiemēriSpraigs skatiens.
1.3.Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
PiemēriValdis Lūriņš izveidojis spraigu, notikumiem bagātu, krāsainu, bērnišķīgu un apburoši naivu izrādi..
2.Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu).
PiemēriMasāžas rezultātā āda kļūst spraigāka.
2.1.Stingrs, elastīgs (parasti par kā virsmu).
PiemēriŠķīduma spraigā virsma.
Avoti: 7-2. sējums