spriesties
spriesties spriežos, spriedies, spriežas, pag. spriedos; refl.
1.Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.).
PiemēriAp Ķeižu sāka spriesties tie, kas bija apgādājušies ar izkaptīm un bisēm, un to nebija mazums.
2.parasti 3. pers. Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
PiemēriAsaru kamols spriežas kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 7-2. sējums