sprigans
sprigans -ais; s. -a, -ā
sprigani apst.
1.Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriMeitene bija daiļa un sprigana, tāds nemierīgs un dziesmots radījums - gandrīz vairāk līdzīga priecīgam ķivulim nekā cilvēka bērnam..
- Meitene bija daiļa un sprigana, tāds nemierīgs un dziesmots radījums - gandrīz vairāk līdzīga priecīgam ķivulim nekā cilvēka bērnam..
- ..bars spriganu bērnu lēkā ap audzinātāju kā nebēdīgu sienāzīšu pulks pļavā.
- «..labai meičai jābūt spriganai kā vālei, kas tūļīgiem puišiem sit pa pieri.»
- ..lietum tuvojoties, asari nāca cits pēc cita - sprigani, ar karmīnsarkanām, asi izplestām spurām..
- pārn. Uzpūš sprigans vējš, un traleri sāk šūpot.
- pārn. Kurinām krāsni, lai atsiltu pirksti, Šķilas met reizēm spriganu dzirksti.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpriganas balsis.
- Spriganas balsis.
- Sprigans solis.
- ..citu pulkā viņš kļūst neveikls un pieklust, ne viņam joku, ne spriganas valodas.
- Rosījās viņa apbrīnojami žirgti, un viņas gars bija taisni apskaužami sprigans.
- Smēja [Velta] jautri, sprigani.
1.2.Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
PiemēriMatu sprogas viņai nemaz nevēlas turēties mierā, zilās acis - spriganas, jautras.
- Matu sprogas viņai nemaz nevēlas turēties mierā, zilās acis - spriganas, jautras.
1.3.reti Tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem).
PiemēriTādas limonādes nebija nekur citur: auksta un sprigana tā saldēja zobus un dūra mēlē ar sīkām, asām adatiņām.
- Tādas limonādes nebija nekur citur: auksta un sprigana tā saldēja zobus un dūra mēlē ar sīkām, asām adatiņām.
Avoti: 7-2. sējums