Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprigulis
sprigulis -ļa, v.
Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
PiemēriNo [egles] resgaļa viņš uztaisījis spriguļa vāli, no tievgaļa - kātu. Mātei glabājusies govs āda, no tās viņš iztaisījis sprigulim siksnu. Otru rītu bezzemnieces dēls ar savu spriguli gājis pie kūlējiem.
Avoti: 7-2. sējums