sprigulis
sprigulis -ļa, v.
Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
PiemēriNo [egles] resgaļa viņš uztaisījis spriguļa vāli, no tievgaļa - kātu. Mātei glabājusies govs āda, no tās viņš iztaisījis sprigulim siksnu. Otru rītu bezzemnieces dēls ar savu spriguli gājis pie kūlējiem.
- No [egles] resgaļa viņš uztaisījis spriguļa vāli, no tievgaļa - kātu. Mātei glabājusies govs āda, no tās viņš iztaisījis sprigulim siksnu. Otru rītu bezzemnieces dēls ar savu spriguli gājis pie kūlējiem.
- Viņš atminējās, kā nakti, pirmajos gaiļos celdamies, vīri, it kā uz karu iedami, spriguļiem pār pleciem, pa visiem ceļiem steidzās uz muižas riju..
- Vienās [mājās] spīdēja ugunis, vaļējā gaišā četrstūrī redzēja spriguļus cilājamies, buksēja skaistā rakstā, tur bira arāja audzēti graudi..
Avoti: 7-2. sējums