rūciens
rūciens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt1.
PiemēriNikni suņa rūcieni.
Stabili vārdu savienojumiViens (kuiļa) rūciens.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt2.
Piemēri..Pičs.. izslēdza motoru, un tā pēdējais rūciens pārtrauca Grāpīša daiļrunu.
4.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt4.
PiemēriSkaļa, telpā citiem dzirdama vēdera urkšķēšana pašam «vainīgajam» dažreiz liekas kauns un nelaime. ..Jo vairāk cilvēks baidās, jo tieši tad atskan «nepieklājīgie» rūcieni..
5.sar. Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt5.
PiemēriNu jau.. vīrs gluži klāt... Matu ērkulis jau iesirms,.. balss dobja, gandrīz kā aizsmacis rūciens: «..Reiz atvilkies arī pie manis.»
6.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt6.
8.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt8.
Avoti: 6-2. sējums