Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rudacis
rudacis -ča, v.
rudace -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
Piemēri..tā [Laime] griezās pie vecā rudača, Zemes Gara..
Avoti: 6-2. sējums