nodomāt
nodomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
PiemēriEs mirkli ieskatos šā puiša sejā un nodomāju: «Kur es esmu dzirdējusi šo rāmo balsi?»
- Es mirkli ieskatos šā puiša sejā un nodomāju: «Kur es esmu dzirdējusi šo rāmo balsi?»
- Juris nodomāja, ka arī mati viņai kādreiz droši vien bijuši melni.
2.Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Piemēri..viņš bija visiem darījis zināmu, ka nodomājis otrreiz doties ceļojumā uz Ventu.
- ..viņš bija visiem darījis zināmu, ka nodomājis otrreiz doties ceļojumā uz Ventu.
- «Biju jau tūliņ pēc savas otrās sievas nāves atkal nodomājis precēties,» Mālnieks turpināja.
Avoti: 5. sējums