nodrebēt
nodrebēt -drebu, -drebi, -dreb, pag. -drebēju; intrans.
1.Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
PiemēriNodrebēt bailēs.
- Nodrebēt bailēs.
- Nodrebēt no satraukuma.
- Ēka nodreb.
- Loga rūtis nodreb.
- Gaiss nodreb no sprādziena.
- Sveces liesma nodreb.
- Uz ezera skanīgi plaisāja ledus, troksnis lika zēniem nodrebēt.
- Viņš uzsauca tai. Kuce nodrebēja, smagnēji uzcēlās, lēni nāca klāt..
- Aiz upes pērkons ierūcās jau itin dobji, - zeme nodrebēja..
Stabili vārdu savienojumiNodreb ceļi. Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs).
- Nodreb ceļi idioma — Saka, ja izjūt lielas bailes.
- Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) idioma — Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriViņas balss nodrebēja sašutumā un nicinājumā.
- Viņas balss nodrebēja sašutumā un nicinājumā.
Avoti: 5. sējums