nodomāt
nodomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
PiemēriEs mirkli ieskatos šā puiša sejā un nodomāju: «Kur es esmu dzirdējusi šo rāmo balsi?»
2.Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Piemēri..viņš bija visiem darījis zināmu, ka nodomājis otrreiz doties ceļojumā uz Ventu.
Avoti: 5. sējums