nodrāzt1
nodrāzt -drāžu, -drāz, -drāž, pag. -drāzu; trans.
1.Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
PiemēriNodrāzt mietu.
- Nodrāzt mietu.
- Priekšnieks it kā nejauši paņēma no galda nodrāztu zīmuli..
- Ja šķērskoka nošļaupums pārāk stāvs.., tas jānodrāž slīpāk.
1.1.Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
PiemēriEdvarts: Nu tad nodrāzīšu vēl kādu grābekļa zariņu.
- Edvarts: Nu tad nodrāzīšu vēl kādu grābekļa zariņu.
- «Nodrāzīsim ātri maikstes.. Lūk, grāvmali [grāvmalā] aug alkšņi, no tiem maikstes labu labās.»
- «Arvīd, vai tu man neiedotu savu nazīti? Man te jānodrāž jauna tapiņa,»..
1.2.Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
PiemēriNodrāzt lielu skaidu.
- Nodrāzt lielu skaidu.
- Nodrāzt zaram mizu.
2.Ļoti nobružāt, novalkāt.
PiemēriNodrāzt apavus.
- Nodrāzt apavus.
- Nodrāzt zābakiem zoles.
- ..jaunie svētdienas svārki veci, nodrāzti, netīri.
2.1.Nobrāzt (ķermeņa daļu).
PiemēriNodrāzt elkoņus.
- Nodrāzt elkoņus.
- Nodrāzt ceļgalam ādu.
- ..tev bija astoņpadsmit gadu, tev bija sirds un darbā nodrāztas rokas.
3.parasti divd. formā: nodrāzts Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
PiemēriNodrāzta frāze.
- Nodrāzta frāze.
- Nodrāzti joki.
- Vārdi skan nodrāzti.
- Meiča piesarka, laikam aptverdama, ka izteikusi nodrāztu muļķību.
- «Jūs esat burve, biedre Krūmiņa!» Kāda muļķīga frāze!.. Tomēr viņa neņem ļaunā arī šo manu nodrāzto, frivolo teicienu.
- Leksikā, protams, ir vārdi, kam vieglāk sameklējamas atskaņas (ir pat sastādītas «atskaņu vārdnīcas»), un ir tādi, kuriem tikai dažas atskaņas. Biežāks šo vārdu lietojums dzejā rada tā sauktās nodrāztās atskaņas (sirds - mirdz u. c.).
Avoti: 5. sējums