nodoms
nodoms -a, v.
Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
PiemēriNākotnes nodomi.
- Nākotnes nodomi.
- Mākslinieka radošie nodomi.
- Realizēt savu nodomu.
- Atteikties no iepriekšējā nodoma.
- Devos uz mājām, cieši nolēmis pa dienu viņu sameklēt un pajautāt, kāpēc aizgāja, nepateikuši ne vārda... Tomēr mans nodoms nemaz tik viegli nebija izpildāms..
- Annas Sakses sākotnējais nodoms bijis parādīt vienkāršās lauku sievietes smago un beztiesīgo dzīvi. Romāns «Darba cilts» tālu pāraudzis šās šaurās ieceres robežas..
- Ar nodomu vēl vairāk kropļodams jau tā vāji apgūto krievu valodu, Leinasars sāka stāstīt, ka dzīvojot Kuldīgas pusē..
Stabili vārdu savienojumiAr nodomu.
- Ar nodomu — Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
Avoti: 5. sējums