nodipēt
nodipēt parasti 3. pers., -dip, pag. -dipēja; intrans.
Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
PiemēriNoskrapstēja lūstošie brikšņi zem svešinieka kājām, nodipēja steidzīgi soļi, un viss palika atkal klusu.
- Noskrapstēja lūstošie brikšņi zem svešinieka kājām, nodipēja steidzīgi soļi, un viss palika atkal klusu.
- Uz grīdas nodip basās kājas..
- Uz sadursmes vietu aizauļoja izlūki, ka pakavi vien nodipēja.
- Sestdienas vakarā Andžs atskrēja pie sievas, ka zeme vien nodipēja.
Avoti: 5. sējums