nodilt
nodilt parasti 3. pers., -dilst, pag. -dila; intrans.
1.Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
PiemēriPats jau tā garš, bet bikses vēl par garām,.. gali nodiluši, gar malām atrisušas diegu spurgaliņas..
- Pats jau tā garš, bet bikses vēl par garām,.. gali nodiluši, gar malām atrisušas diegu spurgaliņas..
- ..savu veco mētelīti tikai uzmetu uz pleciem, jo tā neredzēja nodilušās piedurknes..
- ..Roze šai brīdī ierauga, ka Mārtiņa brūnajām kurpēm jau atkal nodiluši papēži.
1.1.Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
PiemēriNodilušas riepas.
- Nodilušas riepas.
- Nodilusi monēta.
- Nazis nodilst.
- Lāpsta nodilusi.
- Nodilis rokturis.
- Kad pēdējie zobi [zilonim] nodiluši, vecie dzīvnieki spiesti meklēt mīkstāku barību, kas parasti atrodas ūdens tuvumā.
- ..zirgiem uz akmeņiem.. nodila pakavi.
- Katrs darba rīks.. ar laiku kļūst neass, jo nodilst tā asā griezējšķautne.
1.2.Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
PiemēriEmalja nodilusi.
- Emalja nodilusi.
- Viņš [galds] bija priedes koka un reiz krāsots melns, tad nodilis, tad atkal brūni krāsots un atkal nodilis.
1.3.pārn. Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
PiemēriPat nodilušo frāzi, ka otram savu sirdi nevar parādīt, viņš vairs nevarēja lietot, jo Aija to bij izmantojusi pirmā.
- Pat nodilušo frāzi, ka otram savu sirdi nevar parādīt, viņš vairs nevarēja lietot, jo Aija to bij izmantojusi pirmā.
- Arī vārds nodilst - jā gan, kad, apnicīgi lietots, neatlaidīgi ausīs skan.
Avoti: 5. sējums