nodiktēt
nodiktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Diktēt un pabeigt diktēt.
Piemēri..nodiktēja izteiksmi ar nezināmiem, koeficientiem, saknēm un pakāpēm. Rolands Purviņš sāka risināt uzdevumu..
- ..nodiktēja izteiksmi ar nezināmiem, koeficientiem, saknēm un pakāpēm. Rolands Purviņš sāka risināt uzdevumu..
- Skolotājs Smuidris.. nodiktēja savā skaidrajā, izteiksmīgajā balsī: «Rainis cīnījās pret visiem tumsas spēkiem.»
- ..māsiņas apvaicājās, vai slimnieks nevēlas nodiktēt vēstuli tuviniekiem..
2.reti Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
PiemēriNodiktēt savus noteikumus.
- Nodiktēt savus noteikumus.
- pārn. ..mašīna paklausīgi izpildīja ikvienu pavēli, ko rokām bija nodiktējušas vīra.. smadzenes.
Avoti: 5. sējums