paģiras
paģiras -u, s.; tikai dsk.
1.Smags fizisks un psihisks stāvoklis, ko izraisa pēkšņs pārtraukums narkotisko vielu (piemēram, alkohola) lietošanā.
PiemēriPaģiru sindroms.
- Paģiru sindroms.
- Izgulēt paģiras.
- Sacenzdamies dzērām alu.. Kad nākošā dienā atmodos, sāpēja galva. Man bija īstas kāzinieku paģiras..
- Reibums bija pagaisis, un viņš mocījās paģirās, kas dzina mutē sāļas, lipīgas slienas..
- Viņš labprāt dzēra saldos un biezos vīnus. No tiem viņam galva nesāpēja, paģiru nekādu.
Stabili vārdu savienojumiLāpīt paģiras.
- Lāpīt paģiras idioma — sar. Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
1.1.pārn. Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
PiemēriŠie savstarpējie pārmetumi atstāja paģiras arī pēc tam, kad jau skaitījāmies salabuši.
- Šie savstarpējie pārmetumi atstāja paģiras arī pēc tam, kad jau skaitījāmies salabuši.
- ..katrai stulbai baudai seko paģiras līdz mielēm.
- ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
Avoti: 6-1. sējums