paģirains
paģirains -ais; s. -a, -ā
paģiraini apst.
1.Tāds, kam ir paģiras.
PiemēriOtrā dienā Domicella izcēla paģiraino vīru no gultas un sūtīja rudzus pļaut.
- Otrā dienā Domicella izcēla paģiraino vīru no gultas un sūtīja rudzus pļaut.
- ..ieraudzījis pa gatvi uz Tomariņiem klunkurojam paģirainu kaimiņu, viņš patiesā izbīlī iesteidzās istabā..
- sal. ..viņš sāk domāt, ka citreiz tiešām būtu jāizvairās no tik ilgas strādāšanas naktī, citādi no rīta jūties gandrīz kā paģirains.
1.1.Tāds, kurā izpaužas paģiras.
PiemēriIevērojis Pītera paģiraino, vienaldzīgo skatu, vācietis pieliecās tam tuvāk pie auss..
- Ievērojis Pītera paģiraino, vienaldzīgo skatu, vācietis pieliecās tam tuvāk pie auss..
Avoti: 6-1. sējums