paiet
paiet -ēju, -ēj, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaiet mazliet uz priekšu.
- Paiet mazliet uz priekšu.
- Paiet sānis.
- Paiet atpakaļ.
- Paiet aiz ceļa līkuma.
- Suns paiet līdz mājas galam un apsēžas.
- Paiet dažus soļus.
- Paiet kādu pusstundu kājām.
- «Ar kuru no mums tad gribat izrunāties? Citi varbūt varētu paiet malā un netraucēt...»
- Viņš paiet tālāk uz zaļo vārtu pusi.
- Gabaliņu pagājusi, briežu māte atskatījās..
- «Zini ko, paiesim vēl pa pludmali,» Harijs vedina. «..noskatīsimies saulrietu!»
- pārn. Tu nedusmo, ka gadījos es tavu ceļu krustcelēs un tūlīt nepagāju nost, un satikāmies mēs.
2.Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
PiemēriPaiet dažus mēnešus kursos.
- Paiet dažus mēnešus kursos.
- Paiet pa vasaru ganos.
- Pagājusi trīs ziemas, Anna no skolas izstājās.
- ..Kate iet tagad un ies arī jaunajā skolā... Tomēr Baumanis palika pie sava: «Kate kādu laiciņu paies, tad paliks mājās..»
- Viens meitēns.. bija pielauzis Alfu spēlēt mandolīnu orķestrī. Viņš tur pagāja dažas reizītes.
3.Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..lietus vēl aizvien smidzina, un es paeju zem nojumītes.
- ..lietus vēl aizvien smidzina, un es paeju zem nojumītes.
Stabili vārdu savienojumiPaiet zem ūdens.
- Paiet zem ūdens idioma — Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
3.1.Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā. Neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
PiemēriČemodāns viegli pagāja zem sola.
- Čemodāns viegli pagāja zem sola.
- ..[Babuliene] mēģināja pabāzt galvu zem klētiņas... galva gan pagāja apakšā, bet pleci aizķērās.
- «Ja tu toreiz mani nebūtu izķeksējis no upes, kad man galva pagāja zem baļķiem, tad mani apēstu vēži.»
3.2.Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriAr zemi pildītā velve jāiztīra un jāpārliecinās, cik tālu tā paiet zem ielas.
- Ar zemi pildītā velve jāiztīra un jāpārliecinās, cik tālu tā paiet zem ielas.
4.Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaiet vārtiņiem garām.
- Paiet vārtiņiem garām.
- ..viņš kautrīgi pagāja garām klubkrēsliem un pazemīgi atsēdās uz.. taburetes.
- Katru dienu mums garām paiet simti. Un mēs paejam garām simtiem. Mēs pat neiegaumējam sejas.
- Mārtiņš taču nevarēja paiet garām neiejaucies, kur sievietes mēļoja.
4.1.Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) – piemēram, par transportlīdzekļiem.
Piemēri..kuģis jau atstājis Daugavu, šķērsojis jūras vārtus, pagājis garām Bolderājai.
- ..kuģis jau atstājis Daugavu, šķērsojis jūras vārtus, pagājis garām Bolderājai.
- Padomju kosmiskā raķete.. pagāja garām Mēnesim..
4.2.savienojumā ar «garām»; pārn. Neievērot, arī nereaģēt.
Piemēri..pagājis garām tai [disertācijai] nav vēl neviens autors, kas cik necik nopietni apstājies pie Baltijas tautu glezniecības un tēlniecības.
- ..pagājis garām tai [disertācijai] nav vēl neviens autors, kas cik necik nopietni apstājies pie Baltijas tautu glezniecības un tēlniecības.
- Tagad [guļot slimnīcā] Arvīdam Salumam laika pietiek, un var paprātot par to, kam līdz šim darba steigā paiets garām.
- Pie šī [satīras] žanra pakavējāmies ilgāk tālab, ka parasti tam paiet garām kā otršķirīgai parādībai dzejnieka daiļradē.
4.3.savienojumā ar «garām», retāk «secen»; pārn. Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
PiemēriAusis šķita patālu aizvirzījušās no galvas, likās, tās uzmana, lai mazākais troksnītis, visnemanāmākais čuksts nepaietu garām.
- Ausis šķita patālu aizvirzījušās no galvas, likās, tās uzmana, lai mazākais troksnītis, visnemanāmākais čuksts nepaietu garām.
- ..ko pats.. nepārdzīvo ar miesu un asinīm, tas paiet garām, mūs dziļāk neskardams..
- Varbūt vajadzēja sargāties no pārāk aizrautīgas grāmatu cilāšanas un burtošanas, tad šī [rakstīšanas] sērga man būtu pagājusi secen?
5.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) iet.
Piemēri..aiz noguruma tikko varu paiet.
- ..aiz noguruma tikko varu paiet.
- Viņš atkal varēja paiet. Lēnām, gausi vilkās, bet tomēr varēja.
- ..Medus Lācis bija nogāzies no koka, izmežģījis ķepu un nevarēja paiet.
6.parasti 3. pers. Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
PiemēriRit minūtes... Nu jau kāda pusstunda, varbūt pat visa stunda pagājusi.
- Rit minūtes... Nu jau kāda pusstunda, varbūt pat visa stunda pagājusi.
- ..kad diena paiet un iestājas vakars, vējš negaidot norimst..
- Ansis Dziesma ar Penēzi spriež par veciem laikiem. Varbūt šie laiki nemaz nav tik veci, ja jau paši vīri vēl turas krietni, - bet pagājuši tie ir un uz neatgriešanos.
6.1.Par mūžu, tā posmiem.
Piemēri..dzīve pagājusi neganti grūtā darbā, jā, taču darbā bija laime..
- ..dzīve pagājusi neganti grūtā darbā, jā, taču darbā bija laime..
- Dzejnieka bērnība pagāja laukos - Augškurzemē, Latgalē.
6.2.Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
PiemēriApspriede pagāja spraigās pārrunās.
- Apspriede pagāja spraigās pārrunās.
- Slimība paiet bez komplikācijām.
- Ciemīte, skatīdamies pa logu, pasmaidīja, it kā būtu atcerējies kaut ko ļoti patīkamu, bet jau pagājušu..
- Un tante prāto,.. karš paies, nevar jau karš mūžību ilgt..
- Otrais:.. Caur sidrabšķidrautu tai viss ir redzams, Kas pagājis, kas notiks nākotnē..
Avoti: 6-1. sējums