pagūt
pagūt -gūstu, -gūsti, -gūst, pag. -guvu; trans.
1.Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Paspēt.
PiemēriKamēr vērās durvis, paguvu saskatīt aiz otras istabas vēl trešo..
- Kamēr vērās durvis, paguvu saskatīt aiz otras istabas vēl trešo..
- ..savā īsajā mūžā viņš [rakstnieks] paguva uzrakstīt daudz lielisku darbu..
- Viņa.. teic, ka jāejot uz kūti kopties, tā kā sarosās, bet paliek sēžam. Ir jau arī stipri agrs, vēl visu pagūs.
- pārn. Ja viņš būtu šeit bijis pat pirms desmit minūtēm, putenis jau pagūtu aizvilkt pēdas.
1.1.Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
PiemēriJurģis vēl kaut ko grib sacīt, bet nepagūst. Pie durvīm zvana.
- Jurģis vēl kaut ko grib sacīt, bet nepagūst. Pie durvīm zvana.
- Kronvalds nepaguva lāgā noskalot ceļa putekļus, kad viņam vajadzēja aut kājas jaunam braucienam.
1.2.Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
PiemēriViņš bija paguvis iedegt gluži brūns, kalsenā seja kļuvusi drusku apaļīgāka un svaigāka.
- Viņš bija paguvis iedegt gluži brūns, kalsenā seja kļuvusi drusku apaļīgāka un svaigāka.
- Bieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jaunā āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
- Gaiss, dienu saules sakarsēts, arī nakti vēl nebija paguvis atdzist.
1.3.intrans. Nonākt, ierasties laikā.
PiemēriEs paguvu uz vilcienu ar svilpi reizē.
- Es paguvu uz vilcienu ar svilpi reizē.
Avoti: 6-1. sējums