pagūt
pagūt -gūstu, -gūsti, -gūst, pag. -guvu; trans.
1.Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Paspēt.
PiemēriKamēr vērās durvis, paguvu saskatīt aiz otras istabas vēl trešo..
1.1.Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
PiemēriJurģis vēl kaut ko grib sacīt, bet nepagūst. Pie durvīm zvana.
1.2.Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
PiemēriViņš bija paguvis iedegt gluži brūns, kalsenā seja kļuvusi drusku apaļīgāka un svaigāka.
1.3.intrans. Nonākt, ierasties laikā.
PiemēriEs paguvu uz vilcienu ar svilpi reizē.
Avoti: 6-1. sējums