pagurt
pagurt -gurstu, -gursti, -gurst, pag. -guru; intrans.
1.Sajust samērā lielu nespēku. Kļūt nespēcīgākam.
PiemēriTomēr mākslinieks nepagurst, neatsakās no cīņas par liela stila glezniecību.
- Tomēr mākslinieks nepagurst, neatsakās no cīņas par liela stila glezniecību.
- Augusts, pātagu vicinādams, skubināja zirgu, kas, paguris no nepārtrauktās rikšošanas, bija sācis iet soļos.
- ..maz pamazām sāka niķoties sirds, kas, uzticami kalpojusi vairāk nekā četrus gadu desmitus, bija jau nedaudz pagurusi.
- sal. ..viņa dvēsele bija kā pagurusi no sāpju lepnuma - katrs vaibsts sastindzis vienaldzībā..
- pārn. Visa mana tauta ir cēlusies agri un gājusi nepagurstot..
- pārn. Vējš atpūtas nedod, vējš plosa un gaiņā, Bet mākonis pagurt sāk mūžīgās maiņās, Grib atgūt pats sevi un agrāko mieru.
- pārn. Var būt, ka liepa zemei klusi lūdzas: «Ļauj tevī dziļāk, ciešāk ietverties, Lai pagurušās saknēs veldze sūcas, Tā manī jaunai plauksmei spēku lies...»
2.parasti 3. pers.; poēt. Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
PiemēriTikai pēc pusnakts, kad vētra sāka pagurt,.. viņš aizgāja gulēt.
- Tikai pēc pusnakts, kad vētra sāka pagurt,.. viņš aizgāja gulēt.
Avoti: 6-1. sējums