pārakmeņoties
pārakmeņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
PiemēriPārakmeņojusies koksne.
- Pārakmeņojusies koksne.
- Mežs pārakmeņojies zem lavas un pelniem, ko izvirdis vulkāns pirms 40 miljoniem gadu.
1.1.pārn. Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) – parasti par seju, vaibstiem.
PiemēriJūlija nobāla tik stipri, ka Dzenis pārbijās - seja kļuva balta, balta, vaibsti pārakmeņojās..
- Jūlija nobāla tik stipri, ka Dzenis pārbijās - seja kļuva balta, balta, vaibsti pārakmeņojās..
- ..Čakara lepnumā pārakmeņojusies seja nepakustējās ne ar vienu vaibstu.
Avoti: 6-1. sējums