parakņāties
parakņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
PiemēriPaietas uz pļavas vidu, parakņājas zem ciņa, nāk atpakaļ. «Še, Zuzīt, kameņu medus.»
1.1.pārn. Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
PiemēriDidzim par pārsteigumu Ēriks, brīdi parakņājies savā skapītī, uzlika trešo plati.
1.2.pārn.; sar. Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
PiemēriAcumirkli viņš parakņājās savā atmiņā, tad gaišs smaids paplaiksnījās ap sakniebtajām lūpām..
Avoti: 6-1. sējums