Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārakmeņoties
pārakmeņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
PiemēriPārakmeņojusies koksne.
1.1.pārn. Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) — parasti par seju, vaibstiem.
PiemēriJūlija nobāla tik stipri, ka Dzenis pārbijās - seja kļuva balta, balta, vaibsti pārakmeņojās..
Avoti: 6-1. sējums